Loģisks jautājums - kāds sakars ĀIPL ar veselību? Pirmkārt, ĀIPL uzņēmumu darbinieki ir veselības pakalpojumu lietotāji, un darba devēji ir ieinteresēti, lai savlaicīgi sniegts un kvalitatīvs pakalpojums palīdz darbiniekiem uzturēt labu veselību un ātrāk izveseļoties. Otrkārt, ĀIPL uzņēmumu samaksāto nodokļu apjoms veido 1/6 no kopējiem nodokļu ieņēmumiem, nodrošinot nozīmīgu pienesumu sociālā un veselības budžeta veidošanā. Treškārt, virkne uzņēmēju tieši darbojas veselības jomā - konkurējot vai papildinot valsts piedāvātos pakalpojumus. Visbeidzot ĀIPL atbalsta labas korporatīvās pārvaldības praksi, kas nodrošina labāku valsts (akcionāra) interešu aizstāvību, bet arī palielina lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un augstāku līdzekļu izlietojuma efektivitāti.
Eiroparlamenta vēlēšanu kontekstā tika atgādināts, ka konkurētspējas paaugstināšana ir viena no būtiskākajām prioritātēm Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā. Darbaspēka kvalitāte un produktivitāte savukārt ir nozīmīgs priekšnoteikums konkurētspējai un investīciju piesaistei. Pērn ĀIPL ziņojums par makroekonomisko situāciju norādīja uz briestošo pretrunu starp centieniem paaugstināt produktivitāti un faktiskajiem darbaspēka veselības rādītājiem. Izmaiņas joprojām nav vērojamas.
Neraugoties uz nodarbināto personu skaita samazinājumu par 20% pēdējo piecu gadu laikā, apmaksāto slimības lapu skaits audzis, un slimības dēļ kavētās darba dienas jau sasniegušas astoņus miljonus gadā. Šāda tendence, protams, neveicina produktivitāti, bet vēl vairāk palielina slogu sociālajam budžetam. Sociālā budžeta ilgtspēja ir sāpīgs jautājums virknei attīstīto valstu, taču Latvijas situāciju īpaši saasina nelabvēlīgie iedzīvotāju veselības rādītāji un izteiktā ienākumu nevienlīdzība, kā arī neproporcionāli straujāka novecošana. Sociālā budžeta sabalansēšanai izlemts pakāpeniski paaugstināt pensionēšanas vecumu. Šāda pieeja var būt efektīva tikai tad, ja darba mūžu pagarināt ļaus veselības stāvoklis. Šā brīža rādītāji izskatās pesimistiski, jo paredzamais labā veselībā nodzīvoto gadu skaits Latvijas vīriešiem sasniedz vien 54 gadus, par septiņiem gadiem atpaliekot no ES vidējiem rādītājiem.
Vairums sviru veselības uzlabošanai atrodas ārpus Veselības ministrijas ietekmes, tāpēc ĀIPL aicinās valdības vadītāju uzņemties līderes lomu integrētu starpnozaru pasākumu realizēšanā. Daudzkārt dzirdēts, ka esošais nodokļos iekasētais naudas apjoms būtisku finansējuma palielinājumu veselības nozarei nevar nodrošināt. Ja veselības prioritātes realizācija prasa drosmīgus soļus, jāaizmirst populisms un jāpieņem lēmumi.
Raugoties uz veselības aprūpes sektoru, ĀIPL piedāvā virkni ieteikumu sistēmas efektivitātes, ilgtspējas, caurspīdīguma un paredzamības uzlabošanai. Jāvienojas par pakalpojuma sniedzēju izvietojuma un attīstības stratēģiju, iezīmējot valsts, pašvaldību un privātā sektora vietu un lomu. Lai arī politiski nepopulāri - skaidri jādefinē pakalpojumu grozs, ko valsts var nodrošināt esošā finansējuma apstākļos.
*GlaxoSmithKline Latvia valdes loceklis, ĀIPL valdes loceklis un Veselības sistēmas darba grupas vadītājs