Prezidenta Andra Bērziņa oficiālajā vizītē Somijā prezidents Sauli Nīniste, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, izvairīgi, bet tomēr lika noprast, ka Somija atbalstīs sankciju pastiprināšanu pret Krieviju, ja tā lems ES.
Tā kā Somija ir ES dalībvalsts, šajā jautājumā tai nav pārāk lielas izvēles iespējas. To jūt arī somu uzņēmēji, neslēpjot, ka ir nobažījušies. Arī oficiālajā vizītē plašajai Latvijas uzņēmēju delegācijai pretī bija vēl lielāks somu uzņēmēju pulks, par ko biznesa forumā pārsteigumu neslēpa arī mūsu prezidents A. Bērziņš.
Somijas uzņēmēji jau laikus sākuši meklēt alternatīvus tirgus, to skaitā arī biznesa paplašināšanas iespējas Latvijā. Jaunākie dati atklāj, ka tirdzniecības apjoms starp Somiju un Latviju palielinās, sasniedzot teju 800 miljonu eiro. Tiesa gan, lielāko daļu veido Somijas imports uz mūsu valsti. 2014. gada deviņos mēnešos Somijas imports palielinājās gandrīz par 25% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu 2013. gadā, tomēr mūsu eksports uz šo valsti samazinājies par 14%. Visticamāk, šie skaitļi būs citādi, kad tiks apkopoti dati par gada nogali un šī gada sākumu. Rubļa vērtības kritums liek sarosīties arī tiem Latvijas uzņēmumiem, kurus Krievijas embargo neskar.
Standarts neder
Arī energofirma Jauda Somijā meklē eksporta izvēršanas iespējas. Uzņēmums pirmās transformatoru apakšstacijas Helsinkiem piegādāja pērnā gada nogalē, tagad tiek veiktas iestrādes jauniem projektiem.
«Latvijas uzņēmumam, kas strādā elektroenerģijas biznesā, situācija nav vienkārša, jo Latvijā mums ir viens elektrotīkls - Sadales tīkli -, Somijā ir 84 šādas organizācijas. Pašos Helsinkos ir trīs, un viņu vēlmes ir atšķirīgas,» stāsta Jaudas komercdirektors Ivars Eniņš un atzīst, ka ar standartrisinājumiem šo tirgu iekarot nav iespējams. «Mēs sākām piedāvāt dizainiskos risinājumus, jo arī šis mūsu izstrādājums - transformatoru apakšstacijas, sadales kārbas, uzskaites - tie visi ir pilsētvides elementi. Mēs piedāvājam transformatoru apakšstaciju, kas ir konkrēts risinājums Helsinku vajadzībām. Šajā gadījumā tas ir mūsu betona korpuss, apšūts ar dēļiem,» klāsta I. Eniņš un datorā rāda fotogrāfijas, kā konkrētā stacija iekļaujas Somijas galvaspilsētas vidē.
Kvalitāte, cena un piegādes izmaksas - tie ir trīs ieroči, kas palīdz konkurēt ar vietējiem. Tā kā uzņēmums ir dibināts 1961. gadā, somi novērtējuši arī uzņēmuma pieredzi.
Eksports uz Krieviju nav zudis pilnībā, tomēr tā ietekme uz uzņēmumu nu ir krietni mazāka. Vēl pavisam nesen Krievija bija galvenais eksporta tirgus, savukārt tagad tā atrodas tikai pirmajā pieciniekā.
«Sadarbības noteikumus esam padarījuši stingrākus. Tagad mēs prasām priekšapmaksu, norēķinus eiro valūtā. Ja Krievijas partneris to akceptē, problēmu nav,» klāsta I. Eniņš.
Spiest uz inovācijām
Eksportam uz Somiju roku jau ietrenējuši arī citi uzņēmumi, piemēram, ķīmisko vielu ražotājs Bio-Venta, cementa ražotājs Cemex, tekstilmateriālu uzņēmums Mežroze, metāla rūdu vairumtirgotājs Severstaļlat un daudzi citi.
Somijas - Latvijas Tirdzniecības asociācijas priekšsēdētājs Risto Hieka, atsaucoties uz publikācijām pašmāju ekonomikas izdevumos, īpaši izcēla Latvijas finieri, kura filiāle atrodas Somijā, Sastamalā, un ir liels darba devējs vietējiem iedzīvotājiem. Viņš aicināja nākotnē paplašināt līdzīga veida investīcijas Somijā.
Somijas Ekonomikas ministrs Jans Vapāvuori abu valstu attiecības vērtēja globālāk. Viņš salīdzināja ekonomikas, norādot, ka tām ir daudz kā kopīga - tās ir atvērtas un uz eksportu orientētas. Ministrs izcēla, ka abu valstu darbakārtībā nozīmīgu vietu ieņem arī inovācijas.
«Tas ir labs pamats sadarbībai dažādās jomās. Mūsu sadarbību atvieglo gan ģeogrāfiskais novietojums, gan arī vienota valūta. Fakts, ka Latvija patlaban ir ES prezidējošā valsts, mūsu sadarbību padara vēl dziļāku. Mums ir saistošas Latvijas kā prezidējošās valsts prioritātes - konkurētspējīga, disciplinēta un spēcīga Eiropa. Ja mēs būtu prezidējošā valsts, mūsu uzsvari būtu ļoti līdzīgi,» viņš sacīja. Ministrs vērtēja uzņēmējdarbību arī Eiropas kontekstā, sakot, ka svarīga ir drošības izjūta par to, ka ES kopējās politiskās nostādnes atbalsta mūsu mērķus.
Viņš vairākkārt izcēla, cik nozīmīgs partneris Somijai ir Latvija, ka pie mums darbojas vairāk nekā 370 somu uzņēmumu un dažiem Baltijas valstis ir vienīgais tirgus.
Abu valstu sadarbību Dienai kā nozīmīgu izcēla arī ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Uz jautājumu, ar ko būtu jārēķinās, mūsu uzņēmējiem ienākot Somijas tirgū, viņa norādīja, ka drīzāk būtu jāskatās, kādas ir tās iespējas, ko te piedāvā: «Šim tirgum nav apgrūtinājumu, salīdzinot ar Latviju vai citiem tuvākajiem tirgiem. Te ir vēl ļoti daudz iespēju.»
Prezidents A. Bērziņš aicināja reālistiski skatīties uz situāciju: «Viena maza valsts nekad nevarēs būt pilnībā neatkarīga. Ļoti labi atceros Izraēlas bijušā prezidenta Šimona Peresa teikto, ka globālā uzņēmējdarbība pārņem pasaules lielvaru un individuālais bizness palēnām piekāpjas. Mazām valstīm tā ir saprotama situācija, un no uzņēmējdarbības viedokļa tās nekad nevarēs būt neatkarīgas.» Prezidents norādīja, ka Latvijā ir izstrādāta īpaša koncepcija, kura aicina visus latviešus, kas atrodas ārzemēs, būt aktīvākiem, veicinot mūsu valsts uzņēmējdarbību. Viņš sacīja, ka tam ir liels spēks, kas pēc gadiem desmit Latvijas ekonomiku varētu padarīt vienlīdzīgu ar lielajiem spēlētājiem.