gada ceremonijā kā simboliska sabiedrības pateicība par to, ka viņa nesavtīgi uzņēmusies gādību par toreiz vēl četriem bez vecākiem palikušiem bērniem. Tagad Inesi par mammu sauc jau pieci bērni, jo pirms kāda laika ģimenei pievienojās arī zīdainītis Matfejs. Brāļiem un māsām jāaug kopā - šī Ineses pārliecība aizgaiņājusi šaubu druskas, vai, pieņemot piekto bērnu, vietas un labklājības pietiks visiem. Jaundzimušais Matfejs ir Sofijas un Svetlanas brālis, visi trīs ģimenē atrodas uz aizbildnības pamata. Taču par bērnu tiesību aizsardzību atbildīgās amatpersonas gan bāriņtiesās, gan Labklājības ministrijā (LM) uzskata, ka bērnu vislabākajās interesēs ir tikt adoptētiem un tas jāpanāk par katru cenu, pat ja adopcijas vārdā bērns no aizbildņu ģimenēm jāizdod svešiniekiem, par to Diena rakstīja jau iepriekš.
Tieši abas četrus un divus gadus vecās Matfeja māsas RB par katru cenu apņēmusies nodot adopcijā - ja ne Inesei, tad kādam bērniem svešam cilvēkam. Sievietes sirds šī iemesla dēļ nav mierīga jau vairākus mēnešus. Sākotnēji viņa cerējusi, ka rakstiskie pamatojumi pārliecinās RB, ka viņas ģimene ir vislabākā vieta, kur uzaugt Sofijai un Svetlanai. Tomēr atbilde neesot saņemta, un pēc dažiem mēnešiem RB savu nodomu izklāstu nosūtīja Ogres bāriņtiesai. Inesē atsācies nemiers, ka RB savu varu nekavēsies izmantot, neņemot vērā cilvēciskos aspektus un pašu galveno - starp bērniem un viņu izveidojušos spēcīgo piesaisti, ko ieraksti papīros nespēj mainīt.
Bērni gaida māju
Sieviete Dienai norāda, ka vienai no meitenēm ir iedzimta smaga slimība, tāpēc diez vai atrastos adoptētāji Latvijā, un tas nozīmē, ka mazās meitenes RB «gādības» rezultātā varētu aizceļot pie ārvalstu adoptētājiem. Dienas rīcībā esošā iestādes vēstule liecina, ka Ineses ģimenei tā pievērsusies nevis tāpēc, ka bērni nebūtu aprūpēti un paēduši, - gluži otrādi, šajā ziņā RB nav iemesla pārmetumiem. Sava ultimāta likumību tā pamato ar diviem normatīviem: Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka, lai nodrošinātu bērna attīstībai ģimenisku vidi, tiek atbalstīta adopcija. Otrs ir Civillikuma 169. pants, kuru Saeimas deputāti, LM un Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) mudināti, pirms diviem gadiem papildināja ar būtisku piebildi, ka adoptējamā dzīvesvietas bāriņtiesa var lemt par piekrišanu adopcijai, ja aizbildnis bez svarīga iemesla liedzas dot atļauju adoptēt. Norma attiecināma uz tiem aizbildņiem, kurus ar aizbilstamajiem bērniem nesaista radnieciskas saites, un tādu Latvijā pašlaik esot ceturtā daļa no visiem.
Nevalstiskās bērnu tiesību aizsardzības organizācijas norāda, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērnu tiesībām, kas nosaka, ka dalībvalstis, kuras atzīst un atļauj adopciju, nodrošina, lai bērna intereses būtu pats svarīgākais apsvērums. Tas dod pamatu pirms diviem gadiem pieņemtos grozījumus apstrīdēt Satversmes tiesā, taču tikmēr pie jaunā likuma salmiņa pieķērusies Aivara Krasnogolova vadītā RB, draudot atņemt Inesei Sofiju un Svetlanu, tādējādi šķirot viņas arī no miesīgā brāļa Matfeja, kurš pagaidām nav adoptējams, jo viņa bioloģiskajai mātei aizgādības tiesības vēl nav atņemtas.
Latvijas lepnuma žūrijas locekles rakstniece Nora Ikstena un labdarības organizācijas Ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta, uzzinot par radušos situāciju, ir nepatīkami pārsteigtas, un R. Dimantai pat uz mirkli aptrūkstas vārdu, lai sniegtu komentāru.
Jāpiebilst, ka Ziedot.lv sadarbībā ar tirdzniecības centru Spice februārī organizēja kampaņu, kurā savākti jau 17,5 tūkstoši eiro Ineses mājas atjaunošanai, uz kuru kuplā ģimene varētu pārcelties no pagaidu trīsistabu mitekļa. Lai sasniegtu mērķi, jāpārkāpj tikai aste - trūkst vēl tikai sešu tūkstošu.
Materiālā realitāte
Sēdei, kurā RB bija ieplānojusi lemt par meiteņu nodošanu adopcijā, bija jānotiek 4. martā, taču, nesaņemot no Ogres bāriņtiesas tai pieprasītos Ineses, Svetlanas un Sofijas psiholoģiskās izpētes rezultātus, lemšana pārcelta uz maiju. Psiholoģiskajai izpētei Inese nav piekritusi, jo vēl pavisam nesen tāda tikusi veikta, bet atkārtota, viņasprāt, esot tikai RB interesēs, lai vēlāk pamatotu, ka visi lietas dokumenti bijuši kārtībā. Ar lūgumu izvērtēt bāriņtiesas darbības likumību Inese vērsusies VBTAI un Tiesībsarga birojā, kur pašlaik tiekot gatavots atzinums.
Visi iepriekšminētie satraukuma iemesli atkristu, ja Inese piekāptos RB un adoptētu abas meitenes. Iemesls, kāpēc pagaidām viņa nav gatava to darīt, esot nepietiekamā valsts līdzdalība sociālo garantiju veidā: «Visi šie bērni ir valsts iestāžu darbības un bezdarbības upuri, kuru audzināšana prasa daudz lielākus visa veida resursu ieguldījumus nekā bioloģisko bērnu gadījumā labvēlīgā ģimenē, - ir ļoti negodīgi to pilnībā uzgrūst uz adoptētāju pleciem.»
Jāpiebilst, ka aizbildnis saņem simbolisku atlīdzību 50 eiro apmērā mēnesī par savu pienākumu pildīšanu un arī 45 eiro pabalstu bērna uzturam no valsts, ja nav piedzīti likumā noteiktie uzturlīdzekļi no bērna bioloģiskajiem vecākiem. Savukārt adoptētājs saņem vienreizēju pabalstu - 1422 eiro - bērniem nepieciešamo lietu un mēbeļu iegādei, bet turpmāk tikai valstī noteikto ģimenes pabalstu 11 eiro mēnesī.
Lai gan Inese jau iepriekš ir adoptējusi divus no pieciem ģimenē augošajiem bērniem, viņa norāda uz nepilnībām adopcijas sistēmā: «Tā ir ļoti nopietna iejaukšanās bērna dzīvē, kas, manuprāt, būtu pieļaujama tikai ar apzinātu bērna piekrišanu. Adopcijas rezultātā bērns pilnībā zaudē savu bioloģisko ģimeni - tiesības zināt par to un uzturēt kontaktus. [Vecākajam dēlam] Emīlam nebija pilnīgi nekādu tiesību zināt par savu māsu eksistenci, toties viņam būs likumiskas tiesības, sasniedzot pilngadību, precēties ar bioloģisko māsu. Tāpat tiek izdota «viltota» dzimšanas apliecība, kurā tiek apgalvots, ka bērns konkrētajā dienā un laikā ir piedzimis adoptētājiem. Kā lai bērnam iemāca nemelot, ja valsts viņam tik svarīgā jautājumā likumīgi melo?»
Likums pret inteliģenci
Bāriņtiesu darbinieku asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Meldere Dienai norāda, ka «tā nav masveida pieeja», pamatojoties uz nesen pieņemtajiem likuma grozījumiem, sūtīt visiem aizbildņiem vēstules ar uzstādījumu - vai nu adoptējiet paši, vai ļaujiet, lai bērnu adoptē kāds cits: «Ja aizbildnis nedod savu piekrišanu un bērns vēl nespēj paust savu viedokli, tad viņš, protams, vēl nav nododams adopcijā. Mums nav tikuši doti šādi uzdevumi, lai mēs kaut kādā veidā viņus visus [aizbildņus] brīdinātu.» A. Krasnogolovs atklāj, ka kopš 2013. gada RB vēl neesot pieņēmusi nevienu lēmumu par bērna nodošanu adopcijā, ja viņa aizbildnis bez svarīga iemesla pats liedzas to darīt. Tomēr process ir sācies - 55 no 140 aizbildņiem, kurus nevieno radniecība ar pie viņiem dzīvojošajiem RB pārraudzībā esošajiem bērniem, nosūtīts aicinājums uz pārrunām, bet septiņu ģimeņu situācijā jau paredzētas bāriņtiesas sēdes, kurās izlems bērnu nākotni. Viena no tām ir Inese.
Sieviete pieļauj, ka RB šādi rīkojas, lai liktu viņai apklust un turpmāk nekritizēt bāriņtiesas darbu vai likumdošanas iniciatīvas aizbildnības un adopcijas jautājumos: «Tieši pēc Alternatīvās bērnu aprūpes alianses (ABAA) paziņojuma par preses konferenci saistībā ar Civillikuma grozījumiem manas dzīvesvietas - Ogres - bāriņtiesa saņēma viņu [RB] pieprasījumu.» Inese kā ABAA pārstāve kopā ar kolēģiem preses konferencē skaidroja sabiedrībai, ka minētie Tieslietu ministrijas virzītie un LM atbalstītie grozījumi paredz graut jau brīvvalsts laikā iedibināto aizbildnības institūtu, lai gan patlaban lielāko daļu bez vecāku gādības palikušo bērnu audzina tieši aizbildņi.
Biedrības Zvannieku mājas vadītāja Sandra Dzenīte, komentējot situāciju, saka: «Aiz it kā nevainīga, toties pilnīgi lieka uzdevuma - iziet psiholoģisko izpēti - bāriņtiesa acīmredzot slēpj savu īsto mērķi: izdarīt smagu spiedienu uz Inesi. Bet kāpēc tas tiek darīts? Kāpēc apgrūtināt spējīgu, uzņēmīgu, Latvijā apbalvotu cilvēku, kurš šobrīd gādā par pieciem bērniem, kas prasa no ģimenes vislielāko uzmanību un mobilizēšanos? Šīs bāriņtiesas darbības nodara vislielāko kaitējumu Ineses bērniem, jo tas rada nevajadzīgus pārdzīvojumus, trauksmi un neprognozējamību no varas iestādēm. Ja bāriņtiesas mērķis ir nodot bērnus adopcijai, vai tiešām elementāra inteliģence neliek saprast, ka izņemt bērnus no Ineses ģimenes ir vislielākā trauma, ko bērniem var sagādāt?»