No padomiskās bērnības (nu labi - jaunības, kad pats piešāvos ar prieku rosīties pie kastroļiem un interesējos, ko gan tādu smeķīgu varētu sagatavot no padomju veikalu hroniskās nabadzības) atmiņā ir kāda elementāra, bet delikatese. Paprovējiet.
Šo lakonisko recepti 1984. gadā atstāja manu ebreju draugu ģimene, vīkšāmies prom uz dzīvi «Apsolītajā zemē». Dīvaini, bet arī tagad brīvLatvijas veikalos no Krievijas tiek ievesti tie paši lašu konservi - akurāt tai pašā 240 gramu bundžiņā. Un viena tāda bundžiņa mums būs vajadzīga! Piemetināšu, ka šis ir fiksais ēdiens, kad kā no debesīm nokrituši izsalkuši kā vilki draugi vai citi ciemiņi.
Vispirms nāksies četrus olu dzeltenumus ar drosmīgu un ātru kūlienu iemaisīt puskilogramā karstas kartupeļu biezputras - buļbu pireja tak allaž kādā grāpītī mētājas jūsu virtuvē, vai ne? Ar to es pa kluso gribu teikt, ka eleganti noder vakardienas putras paliekas… Bet ciemiņiem šādas nianses nav jāzina.
Tad olainajā biezputrā, kas pikti pukšķ uz mazas liesmiņas, tikpat mudīgi iemaisiet smalki samīcītus laša konservus. Piemetiet saujiņu sīki sakapāta sīpola, bišķiņu saldo piparu pūdera, pusglāzi svaiga piena, sāli, šķipsnu melnpiparu. Un - enerģiski kuliet līdz neprātam, kamēr tas viss neiegūs putainas, teju gaisīgas biezputras konsistenci.
Uzmanību! Seko fināla nianse, kas šo jocīgo paprimitīvo ēdienu pārvērtīs delikatesē. Putru vajadzēs maigi ieklāt baltā apaļā porcelāna cepamtraukā un pārklāt ar saputotiem to četru olu baltumiem. Tad - žviukš! - uz 25 minūtēm sakarsētā cepeškrāsnī (180 grādos). Ja vēlaties, varat kautrīgi saviem viesiem paziņot, ka šis ir skaists laša suflē. Garantēju - viņi novērtēs. Maskavieši Olga un Leonīds, šīs receptes autori, mēdza smieties - krasna riba kak kaša ņebesnaja. Latviski tas nozīmētu «sarkanās (laša) zivs putra kā debesu ēdiens». Un, šitā ņammīgi paēduši, varat doties arī balsot - par latviešu valodu, protams. Lai lasīt's lepojas.