Tomēr tam, vai veikals ir no tā sauktā lētā gala, iespējams, nav tik izšķirošas nozīmes. Pagājušā gada oktobrī tirdzniecības centrā Alfa daļēji sabruka viena siena un, kā norādīja aculiecinieks, no veikala sāka birt ārā preces. Negadījumā neviens necieta, vējš sienu pārpūta pāri cilvēkiem. Tobrīd veikala īpašnieki vairāk runāja par nodarīto zaudējumu aprēķināšanu, medijiem stāstīja, ka Alfa ir apdrošināta arī pret vētras postījumiem. Par iemesliem, kāpēc siena stipro vēju neizturēja, informācijas nav. Divus mēnešus vēlāk - decembrī - Liepājā 800 kvadrātmetru platībā iegruva veikala Depo piebūves jumts, kur parasti pārdod vasaras mēbeles. Sākotnējā informācija liecināja, ka zem sabrukušās nojumes varētu būt palikuši divi veikala darbinieki, tomēr informācija neapstiprinājās. Šajā pašā veikalā līdzīga nelaime bija notikusi vēl pirms gada, kad jumts iebruka virs daļēji atklātas teritorijas noliktavas zonā. Nenotīrīta sniega dēļ pirms diviem gadiem arī veikalam Maxima Rīgā, Pulkveža Brieža ielā, iegruva griesti. Visos šajos gadījumos klāt bija veiksme, jo tikai sagadīšanās dēļ nevienam cilvēkam dzīvība atņemta netika. Visticamāk, tāpēc lielāka uzmanība būvju kvalitātei netika pievērsta un atbildes, kāpēc jumts nespēj noturēt sniegu, neviens īsti nemeklēja.
Pārliecināsies par drošību
Runājot par traģēdiju Zolitūdes Maxima, Liepājas pašvaldības izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš Dienai norādīja, ka Liepājas būvvaldei un būvinspekcijai dots rīkojums operatīvi veikt pārbaudes visās pilsētas sabiedriskajās ēkās par ekspluatācijas noteikumu ievērošanu. Jau pārbaudīts teātris, biedrības nams, lielveikali un reģionālā slimnīca, īpašu uzmanību pievēršot signalizācijas ierīcēm. Tāpat būvinspekcija pārbaudīja objektus, kuros notiek būvdarbi paralēli tam, ka ēka jau tiek ekspluatēta, piemēram, reģionālo slimnīcu, kurā notiek ēkas siltināšanas darbi. Tāpat arī ģimnāziju, kur strādnieki remontē fasādi un maina logus. Uz jautājumu, vai jumta iebrukšana Liepājas Depo deva kādu mācību, D. Jēriņš atbild, ka «Liepājā gadījums bija citāds, jo bija pārslodze no sniega. Jau iepriekšējos gados esam vērsuši ēku īpašnieku uzmanību uz ēku jumtiem un lūguši tos notīrīt». Pašvaldības pārstāvis atrunājas, ka par ēkas tehnisko stāvokli pēc tam, kad tā nodota ekspluatācijā, ir atbildīgs īpašnieks. «Pēc jumta iebrukšanas ēkas īpašnieks veica tehnisko pārbaudi, tika pieaicināti arī eksperti,» sacīja D. Jēriņš.
Arī Ventspils domes pārstāve Kristīne Duļbinska Dienai teic, ka pēc traģēdijas pilsētā tiks pārbaudītas publiskās ēkas. Tai pašā laikā viņa uzsver, ka būvniecības administratīvā inspekcija pēc tam, kad ēka jau nodota ekspluatācijā, ir bezspēcīga. Pilnu atbildību par to uzņemas ēkas īpašnieks. «Ja ēka ir nodota ekspluatācijā, vienīgais, ko būvinspekcija var darīt, ir aicināt veikalus veikt tehnisko ekspertīzi. Būvinspektoriem kaut ko pieprasīt no ēku īpašniekiem tiesību nav,» teic K. Duļbinska.
Saputroties atbildībās
Jautājums, kāpēc tomēr ir virkne ēku, ko būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā, taču drīz pēc tam tās sākušas brukt, izrādās, ir pārāk sarežģīts. Tas traucē atrast arī atbildīgos. Līdz nodošanai ekspluatācijā ir iesaistīta virkne institūciju, atbildības sfēras ir sadrumstalotas. Būvprojekta autors atbild par kopējo būvprojekta saturu, atsevišķu sadaļu savstarpēju atbilstību, kā arī par to, vai projekts atbilst normatīvo aktu prasībām. Ir iesaistīti arī atsevišķu būvprojekta daļu projektētāji, vēl ir sertificēts ekspertīzes speciālists, ko izvēlas pasūtītājs. Ir būvuzņēmējs, būvdarbu vadītājs, būvuzraugs, autoruzraugs, kā arī citi. Un ir būvvalde, kas kontrolē būvdarbu veikšanu atbilstoši projektam un pieņem ēku ekspluatācijā. Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena Dienai norāda, ka pašvaldības būvvalde ir arī tā institūcija, kas izdod atļauju veikt rekonstrukcijas un citus būvniecības darbus jau ekspluatācijā nodotām ēkām.
Būvvalde nevar izsekot
Šāds gadījums ir arī Zolitūdes Maxima. Projekts, kurā iekļauts tirdzniecības centrs un daudzstāvu dzīvojamā ēka, tika īstenots divās kārtās. Tehniskais projekts pirmajai kārtai jeb Maxima būvniecībai tika akceptēts 2010. gada 16. aprīlī, būvatļauja izsniegta 2010. gada 6. augustā, veikals ekspluatācijā pieņemts 2011. gada oktobra beigās. Otrajai kārtai - daudzstāvu dzīvojamās ēkas būvniecībai un Ziemas dārza izveidei - būvatļauja izsniegta gadu vēlāk.
Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāve Ieva Luste Dienai teic, ka bieži tiek akceptēti projekti, kuros paralēli tam, ka ēkā jau notiek komercdarbība, ris arī būvniecības darbi. Uz jautājumu, vai, akceptējot Ziemas dārza izveidi, tika pārbaudītas jumta konstrukcijas, I. Luste konkrēti neatbild. Viņa skaidro, ka būvdarbu veicēji sagatavo aktus, fiksējot arī vēlāk neredzamus elementus. Pirmās kārtas ekspluatācijā bijuši 677 nozīmīgu konstrukciju un segto darbu pieņemšanas akti, dokumenti bija ietverti 25 sējumos. Galvaspilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs teic, ka «formāli visi projekta dokumenti bijuši kārtībā, taču nevar izslēgt, ka pirmās kārtas būvniecības procesā izmantoti neatbilstoši būvmateriāli vai otrās kārtas būvdarbu laikā, veicot labiekārtošanas darbus uz veikala jumta, notikušas atkāpes no darbu veikšanas projekta». Arī I. Luste atzīst, ka būvvalde visu pārbaudīt nespēj: «Ir daudz tādu segto darbu, ko mēs nevaram redzēt. Ja mēs zinātu, ka notiks nelaime, paliktu spilvenu apakšā, bet Rīgā ir vairāki tūkstoši būvobjektu, tāpēc fiziski visam izstāvēt klāt nav iespējams.»
Parādās jaunas detaļas
Tikmēr atklājas arvien jaunas detaļas par sabrukušā lielveikala būvniecības gaitu. Piemēram, pirms diviem gadiem, būvējot Zolitūdes Maxima, jaunbūvei aizdedzies jumts un daļa no pārseguma nodegusi. Tiek pieļauts, ka ugunsgrēks kaitējis metāla konstrukcijām, tāpēc tās nav varējušas izturēt slodzi. Savā stāstā publiski dalījies arī viens no Zolitūdes Maxima būvniekiem Aigars Ķūrēns. Viņu būvkompānija atradusi pēc sludinājuma portālā Ss.lv. A. Ķūrēnam piedāvāts skrūvēt reģipsi vairāku simtu kvadrātmetru platībā. Viņš raksta: «Ieraugot ieceres uz jumta, sāku aizdomāties, vai tās konstrukcijas izturēs. Parasti tādas bija redzētas vienkāršiem jumtiem, uz kuriem lielākais svars ir bieza un vienmērīga sniega kārta ziemā. Ne jau uz tādiem skaliņiem sakrāmēt betonu un vēl būvēt kaut ko virsū.»
Tāpat SIA HND grupa, būvkonstrukciju daļas projektētājs, īpašnieks Ivars Sergets svētdien portālam Nozare.lv atklāja, ka būvniecības laikā projektam mainīts jumta metāla konstrukciju veids. Sākotnējā projektā paredzētās vienlaidus metāla sijas aizstātas ar divdaļīgām sastiprinātām sijām. Tas darīts tāpēc, ka ražotājs lielās vienlaidus sijas nav varējis piegādāt uz būvlaukumu. I. Sergets norādīja, ka arī pēc noslodzes pārrēķina jumta metāla sijām bija jāiztur sākotnēji paredzētā vidējā noslodze ap tonnu uz kvadrātmetru un 1,5 tonnas uz kvadrātmetru atsevišķās vietās uz jumta, kurās bija paredzēti koki.
Pārbaudīs visas Maxima
Svētdien pēcpusdienā Maxima izsūtīja paziņojumu, ka visos uzņēmuma veikalos Latvijā sākusi ārkārtas pārbaudes. Maxima Latvija valdes loceklis Gintars Jasinsks norāda, ka sasaukta darba grupa, kurā ir gan uzņēmuma speciālisti, gan neatkarīgie eksperti. Komandas būtiskākais uzdevums ir «veikt visu ēku izturības un drošības pārbaudi neatkarīgi no tā, vai katrā konkrētajā ēkā Maxima ir līdzīpašnieks vai īrnieks».
Arī Zolitūdes Maxima projektētājs un autoruzraugs arhitektu birojs Kubs sācis padziļinātas pārbaudes savu projektēto objektu būvkonstrukcijās. Pirmie tiks pārbaudīti sabiedriski nozīmīgākie objekti, tai skaitā tirdzniecības centrs Rimi Valdemāra ielā, Crysler centrs Krasta ielā un tirdzniecības ēka Lāčuks Čaka ielā.