Kas tā par partiju, ja nav sava prezidenta kandidāta. Tas nekas, ja izredžu līmenis zem nulles, ko arī pats pretendents labi zina. Savs kandidāts norāda uz politiskā spēka briedumu un viedumu. Tas ir nopietni un respektējami. Konsultantu izbrīna, ka savu kandidātu nav izvirzījusi ne Latvijas attīstībai, ne Vienoti Latvijai, Krievu savienība, Suverenitāte, Integritāte, Virsmāte un brālēns. Ir, kur augt.
Partijas mazums vai lielums te neko nenozīmē. Galvenais ir kandidāta lielums. Lūk, Reģionu partijai jau no neatminamiem laikiem smuks, gudrs un atsperīgs Mārtiņš Bondars, bet Sirsniņpartijai - nepārtrauktais teicamnieks Gunārs Kūtris. Lielo savstarpējos kašķos, kas zina - varbūt izvilks pilno lozi. Tiesa, ar to pašu partijas spēki var būt galā, bet kas mums tur par daļu…
Tomēr ir vēl viena partija, par kuru, protams, neviens solīds vēlētājs nebalso. Fuj! Tāds Kremļa projekts tak ar lielāko rūpību jāizolē. Jādomā, tikai kļūdas dēļ nesolīdo vēlētāju partija Saskaņa atkal pieaudzējusi popularitātes reitingu, ar pamatīgu atrāvienu nostiprinoties partijnieku blices priekšgalā. Būs jāuzdod Jānim Iesalniekam vienreiz stingri izrevidēt tās pētījumu kompānijas.
Godīgs cilvēks, protams, tādiem roku nedos. Tomēr dīvainā veidā (bet laikam jau pilnīgi zināmā veidā) arī Saskaņai izdevies izvirzīt un pat ievirzīt savus kandidātus augstos amatos ne reizi vien - kaut vai savulaik plašsaziņas līdzekļu padomes priekšnieks Kleckins, tiesībsargs Jansons un citi. Arī uz valsts augstāko krēslu bīdītais Endziņa kungs savulaik tik par naga baltumu zaudēja Valdim Aploksnim. Pie tam toreiz PAREIZĀ VIEDOKĻA piekritēji/as nevis krasi norobežojās no šādas iespējamas katastrofas, bet gluži otrādi - sauca, ka tas nu būs īstais vīrs iepretim aplokšņu atkarīgajam dakterim…
Teiktais norāda, ka minētie gluži labi ievingrinājušies politikas kuhņas būšanās un eleganti prot sabīdīt lietas ar tiem pašiem, kuri to roku nedod. Pat kristāldzidrie nacionālā gala ampelmaņi atraduši kopsaucēju tikumības lietās. Ja nu tagad izvirza prezidentiem kādu īsti cietu tikumības aizstāvi? Ko var zināt, kas tālāk, pat bez rokas došanas.
Nupat Saskaņas partija, kā jau pienākas, izvirzījusi savu prezidenta kandidātu - Sergeju Dolgopolovu, aparatčiku no matu galiņiem līdz papēžiem. Protams, epitetus var atrast jebkuram, bet jautājums cits - vai gan aizkulišu spēlēs trenētie Saskaņas spečuki jel uz mikrosekundi domā, ka kungu varētu arī ievēlēt?
Jel apmierinieties! Protams, ka nedomā. Vēl vairāk, izvēlēts kandidāts ar iespējami mazāku risku, lai neievēlētu pat aiz pārpratuma vai par spīti.
Kam tāda žogošanās? Elementāri - signālu raidīšanai. Mazais signāls Saskaņas elektorātam - redziet biedri, mēs esam kopā ar jums, izvirzām savu cilvēku - strādājis pusvadītāju rūpnīcā, bijis komunistu instruktors, nu, bet jūs jau saprotat, kur dzīvojam. Pagaidām.
Savukārt liels, liels signāls tiek raidīts politikas smilšu kastes spēļu partneriem. Dāmas un kungi! Mums Saeimā 24 (divdesmit četras) balsis. Uzreiz un optom. Mūsu kandidātu redzat? Redzat. Izredzes zināt? Zināt. Tad nu protieties. Gaidām labāko piedāvājumu. Iedzersim pa kluso šampanieti vai kas nu kuram labāk smeķē. Publiski turpinām nesveicināties. Nav ko elektorātus tracināt.