Pirmo reizi Latvija tik plaši atzīmēja Baltijas ceļa gadadienu, kuras kulminācijā pie Brīvības pieminekļa satikās Lietuvas, Latvijas, Igaunijas valdības vadītāji un šo triju valstu mākslinieki. Tas bija kā apliecinājums triju valstu vienotībai, ko situācija pasaulē mudina nostiprināt jo īpaši. «Šajā vēsturiski svinīgajā mirklī novēlu mums visiem - baltiešiem - nekad neaizmirst Baltijas ceļu, kas simboliski un nepārprotami lika sajust ne tikai siltu un uzticamu rokas spiedienu, bet arī paļaušanos vienam uz otru un apņēmību vienmēr būt kopā,» sacīja Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Gadadienas pasākumus kopā ar Latvijas premjeri Laimdotu Straujumu apmeklēja arī Lietuvas valdības vadītājs Aļģirds Butkevičs un Igaunijas premjers Tāvi Reivass, kuri klātienē uzstājās arī pie Brīvības pieminekļa. Sākumā pie tā vēl varēja brīvi pārvietoties, bet līdz ar tumsas iestāšanos cilvēku kļuva vairāk - sanākušo vidū bija tās dienas dalībnieki, kuri 1989. gada 23. augustā septiņos vakarā sadevās rokās 600 kilometru garajā cilvēku ķēdē. Tajā dienā pagāja 50 gadu kopš Ribentropa-Molotova noziedzīgā pakta parakstīšanas, kad PSRS un Vācija sadalīja ietekmi Austrumeiropā. Taču koncerts pulcēja arī daudz jauniešu un ārzemju viesu.
Baltijas ceļa gadadiena, kuru atzīmēja daudzos novados un pilsētās, kā arī abās kaimiņvalstīs, atstās vairākas paliekošas zīmes. Pie Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamenta iestādīti vienotības koki, Mūkusalas ielā Rīgā ielikts Baltijas ceļam veltītā pieminekļa pamatakmens, pēc Baltijas ceļinieku asociācijas iniciatīvas trijās valstīs uzstādītas arī piemiņas zīmes šīs akcijas maršruta vietās.