Vai negatīvas demogrāfijas un lielas emigrācijas apstākļos par dažādām savām izcilībām nevar teikt, ka tā ir «miršana, bet ar dziesmu»?
Interesants ir fakts, ka valsts tēlu veido jebkuras ziņas - pozitīvās un negatīvās kopā. Arī skandāli vai pašreizējā krīze. Bet šai uzmanībai, lai kāda iemesla dēļ tā būtu radusies, var pieķerties un vairot tajā pozitīvās šķautnes. Latvijā ekonomiskā lejupslīde bija viena no straujākajām pasaulē, un tas pievērsa mums ekonomistu, finansistu un apskatnieku uzmanību. Un paradoksālā kārtā tas mums ir radījis vairāk ieguvumu nekā zaudējumu.
2009. gadā vērā ņemamos pasaules medijos bija gandrīz 3000 publikāciju par Latviju, un tas bija jau diezgan daudz. Bet 2010. gadā bija jau apmēram 6480.
Sliktas ziņas ir labas ziņas?
Jā, bet divām trešdaļām no tām bija pozitīva ievirze - Latvija tika rādīta kā piemērs apņēmīgai politikai. Nevaram jau aizmālēt acis saviem pilsoņiem, ka viss būtu brīnišķīgi, tomēr makroekonomiskie rādītāji saka savu, kaut mikroekonomikā gaidīto izmaiņu vēl nav. Bet, piemēram, eksportspējā un latviešu mākslas līdzdalībā ārzemēs ir tiešām pozitīva dinamika. Ir izcilības un personības, ko nevar «maisā iebāzt».
Jūsu lieta ir vērtēt un rūpēties par tēlu. Bet vai kopējā aina tomēr nav, ka mēs varbūt esam skaisti un pat izcili, bet beidzamies?
No Latvijas institūta tas atkarīgs nebūs. Bet mēs arī gluži nerūpējamies par tēlu - to veido visa sabiedrība. Mūsu lieta ir pozitīvas atpazīstamības vairošana. Proti, visā ziņu kopumā, kas nāk no Latvijas, mēs mērķtiecīgi vairojam to ziņu kopumu, kas norāda, ka šeit viss turpinās. Un tā nav melošana, bet pozitīvā izcelšana - tie ir fakti.
Mūsu iepriekšējā sarunā, stājoties amatā, teicāt, ka būs jāstrādā arī pie Latvijas tēla veidošanas valsts iekšpusē. Kā tas sekmējas?
Atkal - ne pie tēla veidošanas, bet to elementu apzināšanas, kas var palīdzēt mērķtiecīgai atpazīstamības politikai. Blefot nevaram - jābalstās uz sabiedrībai atpazīstamām norisēm, par kurām varam runāt ar pārliecību. Iekšējās diskusijas, kā šī konference, ir viens no šāda darba instrumentiem. Pie izvēlētajām trim akcentējamām jomām turēsimies arī kopā - zinātne un inovācijas, ekonomikas procesi un kultūra. Un iepazīstināsim sabiedrību ar veiksmes stāstiem.
Kas Latvijas institūta izceltajiem sasniegumiem zinātnē, kultūrā un ekonomikā ir vienojošais? Vai tajā ir kāda mērķtiecība?
Svarīga ir atziņa, ka nevajag tik daudz mesties uz to, kur esam neveiksmīgi, un veidot kādus politikas instrumentus uzlabojumiem uz tā rēķina, kur jau kaut kas ir sasniegts, bet tieši piestrādāt pie tā, kur mums jau ir laba priekšvēsture, - farmācijas, mūzikas u.c., kur ir jau sistēmiski iestrādāta pieredze.