Latgales vēlēšanu apgabalā uz 16 vietām ir pieteikti 207 deputātu kandidāti. Vairāki sarakstu līderi ir no Daugavpils, bet šajā vēlēšanu apgabalā daudz ko izšķirs vēlētāji Daugavpilī, kur to ir visvairāk. Politologs Jānis Ikstens gan atgādināja, ka Latgale ir īpatna ar to, ka tajā ir arī latviskais gals. Varētu teikt, ka pat divi gali - Balvu novads un teritorija ap Preiļiem un Līvāniem. Balvu pusē stipras pozīcijas varētu būt Visu Latvijai!-TB/LNNK, par to liecinot vēlētāju atbalsts šī saraksta kandidātam Balvu mēram Jānim Trupovniekam, uzskata eksperts. Savukārt Preiļu pusē spēcīga ir bijusi Tautas partija, kas ir apvienībā PLL. Abas to veidojošās partijas jau 9. Saeimas vēlēšanās labi nostartēja šajā reģionā, no kura gan TP, gan LPP/LC frakcijās Saeimā bija ievēlēti trīs deputāti. Pirms četriem gadiem divas parlamenta deputātu vietas no Latgales ieguva ZZS, bet pa vienai - Jaunais laiks, PCTVL un TB/LNNK. Taču J. Ikstens arī uzsver, ka latviskajos novados ir neliels vēlētāju skaits, tāpēc lielā cīņa būs par Daugavpili un Rēzekni, kur latviskajām partijām ir mazākas izredzes. Viņaprāt, Latgalē nav gaidāma nekāda intriga un šis ir prognozējams vēlēšanu apgabals, jo neesot pamata domāt, ka cilvēki, kuri gadiem balsojuši par tā dēvētajām minoritāšu partijām, varētu savu viedokli mainīt.
Vai gribēs laist uz Rīgu?
Latvijas faktu (LF) aptauja Latgalē, kas veikta pēc telekompānijas LNT pasūtījuma, parāda, ka, tāpat kā pirms četriem gadiem vēlēšanās, arī tagad izteikti pārāks ir Saskaņas centrs, kuru atbalsta 35,2%, apvienību Par labu Latviju! un arī PCTVL atbalsta 14,2%, Vienotību - 13,5%, Zaļo un Zemnieku savienību - 11,9%, Visu Latvijai!-TB/LNNK - 2,7%. No kandidātu sarakstu līderiem, kurus aptaujātajiem bija lūgts vērtēt nesaistīti ar viņu pārstāvēto politisko spēku, populārākā ir Rita Strode (PLL), Alekseju Loskutovu (Vienotība) atbalsta 23,5%, Miroslavu Mitrofanovu (PCTVL) - 21,5%, Pēteri Tabūnu (VL-TB/LNNK) - 13,0%, bet Jāni Tutinu (SC) - 7,5%.
LF direktors Aigars Freimanis atgādina, ka ne tikai Latgalē, bet arī citos vēlēšanu apgabalos pieteiktie saraksti atklāj, ka «Saskaņas centra kā partijas tēls ir jaudīgāks par tās līderu tēlu». Viņaprāt, SC zīmolam līdzvērtīgi spēcīgs kā līderis ir tikai Rīgas mērs Nils Ušakovs. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc SC viņu izmanto reklāmas kampaņā, lai gan N. Ušakovs vēlēšanās nestartē. Ar Latgalē populāriem cilvēkiem labējās partijas cenšoties piesaistīt reģionālo partiju vēlētāju, taču A. Freimanim neesot pārliecības, ka tādi līderi kā R. Strode un R. Eigims varētu būt vilcēji visā reģionā, piemēram, arī Balvos, Ludzā vai Līvānos. Esot arī jautājums, vai daugavpilieši gribēs, lai šie cilvēki aiziet uz Rīgu.
Pašvaldību vadītāji velk
Līdzīgi kā citos vēlēšanu apgabalos, arī Latgalē partiju sarakstos ir maz uzvārdu, kuri būtu zināmi visā Latvijā. Vienotības listē bez A. Loskutova tāda varētu būt vēl Sarmīte Ķikuste, Kārlis Šadurskis un Jānis Zaščirinskis. SC vēlētājus varētu ieinteresēt Raimonds Rubiks viņa uzvārda, ne politiskās pieredzes dēļ, jo tādas viņam nav. ZZS sarakstā ir vēl vairāki zināmi vārdi - te kandidē bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kurš amatu atstāja pēc zemnieku protestiem, kā arī svarcēlājs Viktors Ščerbatihs, kuram biežo treniņu dēļ 9. Saeimā gan daudz nesanāca pastrādāt pie likumu sagatavošanas. Rodas iespaids, ka abi politiķi iekļauti šajā vēlēšanu apgabalā, cerot, ka latgaliešiem būs pielaidīgāka un labvēlīgāka attieksme pret šādām niansēm.
Viens no PLL saraksta līderiem Vitālijs Aizbalts Dienai uzsvēra, ka atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, apvienībai neesot viesmākslinieku, par kādu viņš uzskata Vienotības saraksta līderi A. Loskutovu. PLL visi kandidāti esot saistīti ar Latgali. Listē ir vairāki Saeimas deputāti un arī lielā Rēzeknes novada priekšsēdis Monvīds Švarcs, kurš sākotnēji pat nebija pārreģistrējies Tautas partijā, bet pēc apvienības izveidošanas atguva interesi par politisko darbību ārpus novada robežām. Pašvaldību vadītāji noteiktā teritorijā arī agrāk ir bijuši sava veida autoritātes, kuras savu lomu nospēlē pat tad, ja paši vēlēšanās nekandidē, bet tikai aicina balsot par vienu vai otru politisko spēku. Šo formu PLL izmanto arī šajās vēlēšanās. R. Strode ir arī Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja, kas varētu palielināt atpazīstamību visā reģionā. Balvu novada mērs J. Trupovnieks ir viņas vietnieks. Rēzeknes pilsētā vara ir SC mēra Aleksandra Bartaševiča rokās, bet J. Tutins, kurš pats neilgu laiku vadīja Rēzeknes pašvaldību, apgalvoja, ka uz šo faktoru apvienība tomēr nevar paļauties, jo krīzes laikā arī pašvaldībām ir grūtāk strādāt. Tiesa, no Rēzeknes ir arī SC faktiskais līderis Jānis Urbanovičs, kurš gan ir Rīgas saraksta līderis. Līdzšinējās mediju diskusijās šā vēlēšanu apgabala kandidāti ir centušies iestāties par reģionālās valodas statusa noteikšanu latgaliešu izloksnei, kā arī demonstrējuši savu prasmi tajā sarunāties, kas gan nevarētu spēlēt lielu lomu cittautiešu, kā arī bez darba palikušo cilvēku ieinteresēšanai.