Vēl otrdien deputāte bija noskaņojusies uzrunāt pensionārus LPF domes sēdē, lai lūgtu dot akceptu samazināt lielo pensiju piemaksas par labu ģimenes valsts pabalstam. Taču LPF dalībnieki plāno kopā sanākt tikai kongresā martā, bet valdība Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto koncepciju ģimenes valsts pabalsta reformai plāno skatīt februāra vidū. Uz ģimenes valsts pabalsta rēķina šogad iecerēts ietaupīt 11,2 miljonus latu, tādēļ no šā gada vidus plānots sašaurināt pabalsta saņēmēju loku.
LM piedāvās vairākus risinājumus, kam no 1. jūlija maksāt pabalstu, un valdībai būs jāizšķiras par pieņemamāko variantu. Neviens no tiem neparedz astoņu latu pabalstu maksāt ģimenēm ar vienu bērnu. Zem jautājuma zīmes ir arī divu bērnu ģimenes. Lai tām pabalstu maksātu līdzšinējā apmērā, papildu vajadzīgi četri miljoni latu. Tādējādi patlaban reālākais scenārijs ir: pabalstu varētu maksāt tikai triju un vairāk bērnu ģimenēm, par katru atvasi saņemot desmit latu. Tādā gadījumā pabalstu saņemtu nepilna trešdaļa no pašreizējo saņēmēju skaita - vairāk nekā 300 000 bērnu.
Otrdien, skatot jautājumu par ģimenes valsts pabalsta reformu, Saeimas Sociālo lietu komisijas deputātu vairākums iebilda pret iecerētajām izmaiņām. Tautas kalpi uzskata, ka nekādas izmaiņas šajā universālajā pabalstā nebūtu jāveic. Komisijas vadītāja A. Barča domā: lai neciestu jaunās ģimenes, būtu jārunā ar pensionāriem, vai viņi piekristu iecerēto ietaupījumu no ģimenes valsts pabalsta segt uz sava rēķina, samazinot lielo pensiju piemaksas.
«Katram ir sava izpratne, kas ir liela pensija,» A. Barča izvairīgi atbildēja uz jautājumu, kāds varētu būt pensijas slieksnis, ar kuru sākot varētu diskutēt par piemaksu samazināšanu. LPF vadītāja Aina Verze, paužot savu personīgo viedokli, noteica: piemaksas varētu mazināt uz pusi tām pensijām, kas mēnesī pārsniedz 600 latu. Taču šo ideju LPF valde sanāksmē pērn decembrī «noprotestēja». Tiesa, arī ietaupījums būtu salīdzinoši neliels - nepilni 400 000 latu. «Mēs visi atbalstām ģimenes valsts pabalsta saglabāšanu, taču ne uz veco ļaužu rēķina. Federācija uzskata, ka ir jāmeklē citi avoti,» LPF valdes viedokli pauda A. Verze.
A. Barča gan šaubās, vai ir citi varianti ģimenes valsts pabalsta saglābšanai. «Ja pensionāri nekādam [piemaksu] samazinājumam nepiekritīs, tad situācija ir tāda, kā ir,» noteica deputāte. Viņa akcentēja, ka ir runa par lielo pensiju piemaksu, ne pašu pensiju samazinājumu. Tomēr, ja 11,2 miljonu latu ietaupījumu meklētu kopējā vecuma pensiju budžetā, tad pensijas apmērs šajā gadā samazinātos vidēji par diviem latiem, liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pēc Dienas lūguma veiktie aprēķini.