Pat tie, kas te viesojušies iepriekš, uzzināja daudz jauna, turklāt informācija netika sniegta sausu faktu veidā, bet gan emocionāla, dažādām interesantām detaļām piesātināta stāstījuma formā,» stāsta Mudīte Smiltena.
Viņa turpina: «Parasti jau koncerts notiek vienā no zālēm, bet mēs tuvāk iepazinām veselas četras: Balto, Klubu, Zelta un Lielo zāli un pa durvju šķirbu varējām pat iebāzt degunus Līgo zālē, kurā tiek veikti vērienīgi restaurācijas darbi. Varējām papriecāties par atjaunoto vitrāžu Lielās zāles vestibilā, pasēdēt oriģinālajos 1910. gadā tapušajos jūgendstila krēslos, ieskatīties senlaicīgā lielformāta spogulī, kas cilvēkus rādot skaistākus, un pat nodziedāt pirmo neoficiālo Latvijas himnu Nevis slinkojot un pūstot maestro Edgara Račevska vadībā, kuru satikām Gunta Gailīša kabinetā.»
Kad un kur likti pamati Latvijas valstij? Varbūt mazliet negaidīts senioriem šķitis Gunta Gailīša jautājums, atgādinot, ka biedrība kā nacionālās valsts šūpulis ir 50 gadu vecāka par Latvijas valsti. Rīgas Latviešu biedrības vēsture ir ļoti bagāta, tās paspārnē dzimuši Dziesmu svētki, latviešu teātris un opera, Latvijas Zinātņu akadēmija, Mūzikas akadēmija, arī Latvijas Universitāte.
«Varējām aplūkot uz biedrības nama redzamās Jaņa Rozentāla freskas kopiju tuvumā un uzzināt, ka tajā ietverts Latvijas kods, kas attēlo visu, kas jādara valstij, lai tā izdzīvotu. Saviļņojumu izraisīja arī šeit redzamā RLB karoga kopija ar uzrakstu Stāvi stipri. Strādā droši!. Oriģināls esot jau izdilis plāns kā zirnekļa tīmeklis un glabājoties Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā. Apbrīnas vērts ir fakts, ka RLB kā sabiedriska organizācija nesaņem pastāvīgu finansējumu ne no valsts, ne no pašvaldības, bet apsaimnieko savus 8000 m2 (kur par elektrību vien dažu mēnesi jāmaksā 5000 eiro) un maksā algas daudzo - arī senioru - pašdarbības kolektīvu vadītājiem no ieņēmumiem par telpu īri un akceptētiem projektiem, turklāt tā tagad jau strādā bez parādiem. Tas ir milzīgs RLB domes un valdes nopelns.
Te ir it kā valsts modelis miniatūrā: apmēram 800 biedrības biedru ir tauta, biedrības dome - Saeima un tās valde - Ministru kabinets. Atliek novēlēt, lai Rīgas Latviešu biedrības darbs sekmīgi turpinās un atrodas vairāk atbalstītāju, jo tās veikums ir patiešām nozīmīgs pat pasaules mērogā, jo Rīgas Latviešu biedrībai izveidojusies sadarbība arī ar latviešu biedrībām ārvalstīs,» vēl Mudīte Smiltena.