Ar ko sēņu pasaule var ieinteresēt tik ļoti, lai to izvēlētos par savas dzīves pētāmāko objektu, pievēršoties tam ne tikai brīvdienās, bet jau zinātniskā līmenī?
Sēnes man interesēja jau bērnībā, kad vasarās laukos pie vecmāmiņas devāmies sēņot. Tolaik sēņošana un ogošana cilvēkiem bija ikdiena. Vēlāk, laikā, kad Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē nācās izvēlēties studiju specializāciju, izvēlējos mikoloģiju, jo sēnes vēl joprojām ir maz pētītas, turklāt Latvijā vēl joprojām var atrast jaunas sēņu sugas.
Pasaulē sēņu sugu skaits tiek minēts, sākot no 10 000 līdz pat 100 000, atkarībā no sistemātikas, kas mainās. Latvijas teritorijā varam runāt par aptuveni 4000 sēņu sugu. Šajā skaitā ietilpst gan mikroskopiskās sēnes, kuras redzamas, piemēram, kā plankumi uz koku lapām, kā rūsa vai kā miltrasa un kuras ir ļoti maz pētītas un ir vairāk mikrobiologu redzeslokā ar to pētniecības metodēm, gan makroskopiskās sēnes, kuras redzamas augam dabā un ir botāniķu - sēņu pētnieku - kompetencē.
Kas nosaka to, vai un kad sēņotāja grozs būs piepildīts ar meža veltēm?
Ja ir siltas ziemas, tad sēnes ir atrodamas gandrīz vai visu cauru gadu un sēņu sezonai īsti nav pārtraukuma. Tad pat Rīgā, ejot cauri parkam, dažkārt varam ieraudzīt ziemas celmenes vai austersēnes jeb tā saucamās ziemas sēnes. Citādi sēņu sezona vislielākajā mērā ir atkarīga no laikapstākļiem. Savukārt sēņu augšanas vietas ir atkarīgas no konkrētās sēnes sugas iecienītākajiem augšanas apstākļiem. Piemēram, baravikas nekad neatradīsiet klajā vietā, bet gan zem bērza vai ozola, bet atmatenes aug arī ārpus meža, pļavās.
Pirms doties mežā, sēnes noteikti ir jāiepazīst. Ierasti cilvēki mēdz pētīt vien sēņu fotogrāfijas skaisti ilustrētos izdevumos vai mobilajās aplikācijās, bet reti kurš lasa tekstus, lai gan tieši to vajadzētu darīt, lai būtu drošs. Grāmatas un aplikācijas var būt lietderīgas sēņotājam jau ar zināmu pieredzi, bet labākā iespēja iepazīt sēnes ir doties mežā ar pieredzējušu sēņotāju, mācoties no viņa.
Cik no visām Latvijā atrodamajām sēņu sugām ir vieta sēņotāja grozā - cik daudz sēņu ir ēdamas?
Ja Latvijā atrodamajos dažos tūkstošos sēņu jāizšķir ēdamās un neēdamās sēnes, tas var maldināt sēņotāju. Piemēram, siera ražotnes pelējums nebūs īsti pieskaitāms pie sēnēm, ko var likt sēņotāja grozā, turpretī sakot, ka ēdamas ir ap 130 bērzlapju sugām, sēņotājs var brīnīties par šo skaitli, jo pats, iespējams, atšķir bērzlapes tikai pēc krāsainajām cepurītēm, lai gan bērzlapju daudzveidība slēpjas arī citās iezīmēs.
Nezināmas sēnes apēst - tas nav pareizi, lai gan daži «drosminieki» to dara. Redzu, ka ar gadiem samazinās gan cilvēku zināšanas par sēnēm, gan prasmes, ejot sēņot. Mūsdienās daudzi jau zināmā mērā baidās iet mežā, jo trūkst pārliecības un iemaņu. Tāpat arī sēņu vietas ar gadiem var mainīties, ja mainās arī mežs. Līdz ar to bērnības sēņu vietas vairs var arī neatrast, meklējot tās pašas takas.
Ko darīt, ja atrastā sēne nav atpazīstama, bet paša sēņotāja ziņkārība par sēni neliek mieru?
Ja ir šaubas par atrastās sēnes sugu vai ēdamību, drošības labad ir jāizvairās to apēst. Labākais risinājums ir iesaiņot to atsevišķi no pārējām sēnēm, kas jau ir ēdamo sēņu grozā. Atrasto nezināmo sēni var atnest uz Latvijas Dabas muzeju, kur eksperti palīdzēs noskaidrot sēnes identitāti.
Lai to varētu izdarīt pēc iespējas precīzāk, sēnei jābūt ar visu kātiņu, lapiņām, jāatceras arī citas pazīmes, piemēram, smarža vai augšanas vieta, kas palīdzēs sēņu pētniekam precizēt sēnes sugu. Tieši tāpēc ar fotogrāfiju, kur redzama vien sēnes cepurīte sūnās, nepietiks, lai iegūtu atbildi, kas tā ir par sēni.
Kā jārīkojas sēnēm draudzīgam sēņotājam, un ko nevajadzētu darīt sēņošanas laikā?
Pareizākais un sēnei draudzīgākais iegūšanas veids ir tās nogriešana ar nazīti vai uzmanīga izskrūvēšana no zemes. Nav ieteicams sēni izraut ar visu sūnu, jo tas posta sēņotni, kas nodrošina sēnes nākamās paaudzes. Varam runāt par to, kā labāk uzvesties mežā, lai nekaitētu sēņu augšanai arī turpmāk, bet īstenībā jau pati sēņošana labvēlīgi ietekmē sēnes, jo tā tās iegūst iespēju atjaunoties. Tas, ko noteikti nevajadzētu darīt, ir sēņu, īpaši indīgo vai neēdamo, spārdīšana ar kāju. Lai arī varbūt tā gribam pabrīdināt citu sēņotāju par sēnes indīgumu, tomēr izspārdot izplatās šīs pašas sēnes sporas, paplašinot tās augšanas teritoriju, tāpat sporas var pieķerties apavam un izplatīties arī citur.
Šogad ar sēnēm vēl netiekam lutināti. Jācer, ka vēl nāks sēnēm draudzīgās lietavas un sēnes groziem būs arī šogad. Runājot par sēņu pagatavošanu, manuprāt, vērts atcerēties vienu padomu - jo vienkāršāk, jo labāk un garšīgāk. Ar piebildi, ka pazīstam sēnes, ko gatavojam.