Uzspļauj likumam
5. septembrī Minskā Ukraina, Krievija un separātisti parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, kur kopš aprīļa karadarbībā gājuši bojā 3700 cilvēku. Minskas vienošanās paredz, ka separātisti Doņeckas un Luhanskas apgabalā drīkst sarīkot pašvaldību vēlēšanas saskaņā ar Ukrainas likumu par teritoriju īpašo statusu, kas tām nodrošinātu plašu autonomiju. Ukrainas prezidents Petro Porošenko 16. oktobrī parakstīja parlamenta septembrī pieņemto likumu, kas nosaka, ka vēlēšanām separātistu kontrolētajos rajonos jānotiek 7. decembrī.
Tomēr promaskaviskie separātisti, kuri joprojām pieprasa pilnīgu neatkarību no Kijevas, likumu par Doņeckas un Luhanskas īpašo statusu neuzskata par sev saistošu, tādēļ nolēma sarīkot paši savas vēlēšanas. 2. novembra balsojumā paredzēts ievēlēt Doņeckas un Luhanskas pašpasludināto «tautas republiku» parlamentu un līderus.
Abās teritorijās jau notiekot iepriekšējā balsošana, arī pa pastu un internetā. Doņeckas separātistu līderis Aleksandrs Zaharčenko trešdien aicināja Ukrainas amatpersonas ierasties novērot svētdienas vēlēšanas.
P. Porošenko gaidāmo balsojumu nodēvējis par «pseidovēlēšanām», kas ir pretrunā ar Minskas vienošanos un Ukrainas pieņemto likumu. Tā nedomā Krievijas līderi. Prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja: «Neviens [Ukrainas] dienvidaustrumos nevēlas rīkot vēlēšanas saskaņā ar Ukrainas likumiem.» Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs šonedēļ apstiprināja, ka Krievija vēlēšanas «noteikti» atzīs.
Kremļa finansētā Neatkarīgo valstu sadraudzības institūta pētnieks Vladimirs Žarikins uzskata, ka vēlēšanas «leģitimēs» Doņeckas un Luhanskas separātistu līderus. «Viņi vairs nebūs puiši ar automātiem, bet vēlēti tautas pārstāvji,» politologs sacīja izdevumam The Christian Science Monitor.
Draud jaunas sankcijas
Eiropas Savienība (ES) ir nosodījusi separātistu plānus sarīkot vēlēšanas un Krievijas lēmumu atzīt tās par likumīgām. Krievijas laikraksts Kommersant ceturtdien rakstīja, ka ES varētu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, ja Maskava patiešām atzīs balsojumu. «Krievija, atzīstot separātistu vēlēšanas par likumīgām, nevis noregulēs krīzi [Austrumukrainā], bet radīs iesaldēto konfliktu,» Kommersant citē vārdā neminētu ES diplomātu, kurš brīdina, ka Briseles arsenālā vēl esot neizmantotas iespējas sankciju pastiprināšanai.
ASV prezidents Baraks Obama paziņojis, ka Vašingtona neatzīs vēlēšanas separātistu kontrolētajās Austrumukrainas teritorijās, kamēr tās netiks sarīkotas saskaņā ar Ukrainas likumiem un ar Ukrainas valdības piekrišanu. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdinājis, ka vēlēšanu norises gadījumā Krievija un separātisti būs pārkāpuši saistības, ko tie uzņēmās, parakstot Minskas vienošanos, raksta Reuters.
Arī ANO ģenerālsekretārs Bans Ki Muns uzskata, ka vēlēšanas nopietni iedragās Minskas pamieru. «Austrumukrainas bruņoto grupējumu 2. novembrī plānotās «vēlēšanas» pārkāps Ukrainas konstitūciju un likumus,» teikts viņa paziņojumā.
Nelikumīgais balsojums Doņeckā un Luhanskā notiks nedēļu pēc Ukrainas parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurās panākumus guva eiropeiski noskaņotie politiskie spēki. Provizoriskie vēlēšanu rezultāti pēc 99,64% balsu saskaitīšanas liecina, ka vēlēšanās ar 22,15% balsu uzvarējusi premjerministra Arsēnija Jaceņuka partija Tautas fronte un tai seko P. Porošenko bloks, kas saņēmis 21,83% nobalsojušo atbalstu.