Tūkstošiem ārvalstnieku
2011. gada martā arī autoritāri pārvaldītajā Sīrijā «uzplauka» tā sauktais Arābu pavasaris. Tūkstošiem pārsvarā sekulāri noskaņotu demonstrantu visā valstī izgāja ielās, skandinot pret B. el Asada režīmu vērstus saukļus. Prezidentam lojālie drošības spēki ar lodēm vērsās pret miermīlīgajiem protestētājiem. Šāda rīcība lika opozicionāriem pašiem ķerties pie ieročiem, rezultātā valstī izcēlās pilsoņkarš.
Pirmajos kara gados viens pret otru cīnījās sekulāro opozīciju atbalstošā Sīrijas Brīvā armija un B. el Asada bruņotie spēki, kurus atbalstīja brīvprātīgie kaujinieki. Vēlāk militārajā konfliktā iesaistījās arī Sīrijas kurdi un dažādi islāmistu grupējumi. Visām karojošajām frakcijām ir pievienojušies tūkstošiem ārzemnieku. Piemēram, B. el Asada spēkos karo šiītu kaujinieki no Irānas, Libānas, Irākas, Afganistānas un Saūda Arābijas, raksta ziņu vietne ibtimes.com.
Aptuveni 20 tūkstošu ārvalstnieku, tostarp rietumvalstu pilsoņi, pievienojušies islāmistu grupējumiem Al Nusras fronte (saistīta ar starptautisko teroristisko organizāciju Al Qaeda) un IS, kas ir sagrābusi plašas teritorijas Sīrijas ziemeļaustrumos un ieviesusi tur šariata likumus. Rietumvalstu izlūkdienesti lēš, ka IS un citiem islāmistu grupējumiem Sīrijā un Irākā ir pievienojušies aptuveni 3400 rietumnieku.
Baisā kara statistika
Kopš 2011. gada marta Sīrijas konfliktā nogalināti vismaz 215 tūkstošu cilvēku, tostarp 66 tūkstoši civiliedzīvotāju. Pēdējās sešās nedēļās vien dzīvību zaudējuši aptuveni 5000 cilvēku, apgalvo Lielbritānijā bāzētā cilvēktiesību organizācija Syrian Observatory for Human Rights (SOHR). Nogalināto civiliedzīvotāju vidū ir gandrīz 11 tūkstošu bērnu un aptuveni 7000 sieviešu.
Tomēr lielākā daļa bojāgājušo ir aktīvajā karadarbībā iesaistītie. Valdības spēki četru gadu laikā zaudējuši nedaudz vairāk kā 46 tūkstošus karavīru, kuriem jāpieskaita vēl vairāk nekā 30 tūkstošu B. el Asada režīmam lojālo brīvprātīgo. Kaujās krituši arī 3400 valdības spēku pusē karojošu šiītu kaujinieku no ārvalstīm, tostarp vairāki simti Libānas paramilitārā grupējuma Hezbollah kareivju.
Lieli dzīvā spēka zaudējumi bijuši arī opozīcijas spēkiem. SOHR lēš, ka nogalināti aptuveni 27 tūkstoši džihādistu no IS un Al Nusras frontes. Vēl 39 tūkstoši kritušo pārstāv dažādus ar islāmistiem nesaistītus dumpinieku grupējumus.
Organizācija uzskaitījusi, ka kopš 2011. gada marta aptuveni 13 tūkstošu sīriešu, arī 108 bērni, līdz nāvei spīdzināti Sīrijas režīma cietumos. Jaunākais no upuriem bijis tikai 12 gadu vecs. «Daudzu spīdzināšanas laikā nogalināto ģimenēm lika parakstīt dokumentus, kuros teikts, ka viņu tuviniekus nonāvējuši dumpinieki,» apgalvo SOHR vadītājs Ramī Abdels Rahmans.
Viņš ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka spīdzināto upuru vidū nav minēti vairāk kā 20 tūkstošu aizturēto, kuri ir «pazuduši» valdības cietumos. Pēdējo četru gadu laikā valdības spēki apcietinājuši ap 200 tūkstošiem sīriešu. Aizturētie mērdēti badā, pakļauti psiholoģiskai spīdzināšanai, slimajiem liegta medicīniskā palīdzība. Cilvēktiesību organizācija Human Rights Watch 2013. gadā ziņoja, ka drošībnieki aizturētos pakarinājuši aiz rokām un situši ar stekiem un metāla stieņiem. Atsevišķos gadījumos pret aizturētajiem vērsta seksuāla vardarbība.
R. A. Rahmans ir pārliecināts, ka patiesais Sīrijas konfliktā nogalināto skaits ir daudz lielāks, jo nav zināms, kāds liktenis piemeklējis daudzus B. el Asada drošībnieku aizturētos un kara laikā pazudušos un nolaupītos cilvēkus. Viņš kritizē starptautisko sabiedrību, kas klusējot par Sīrijā pastrādātajiem kara noziegumiem. «Nesodāmības sajūta iedrošina slepkavas turpināt savus noziegumus,» uzskata R. A. Rahmans.
Desmit miljonu bēgļu
Karš burtiski ir iznīcinājis Sīriju, kur daudzu kādreiz rosīgu pilsētu un ciematu vietā palikušas tikai drupas. Konflikts ir skāris ikvienu valsts iedzīvotāju, tādēļ tas ir kļuvis par lielāko humāno krīzi šajā simtgadē.
ANO dati liecina, ka vairāk nekā 12 miljoniem sīriešu, to vidū 5,6 miljoniem bērnu, nepieciešama humanitārā palīdzība. Vismaz 7,6 miljoni cilvēku pametuši karadarbības visvairāk skartos rajonus un devušies uz relatīvi mierīgākiem Sīrijas nostūriem. Gandrīz trīs miljoni Sīrijas bērnu neapmeklē skolu.
Vairāk nekā trīs miljoni sīriešu ir atstājuši valsti. 1,2 miljonus sīriešu bēgļu uzņēmusi kaimiņvalsts Libāna, kuras pašas iedzīvotāju skaits ir tikai četri miljoni. Aptuveni 150 tūkstošu Sīrijas bēgļu lūguši politisko patvērumu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Par viņu iecienītāko galamērķi kļuvušas Zviedrija un Vācija, katra saņēmusi aptuveni 50 tūkstošu iesniegumu. ES dati liecina, ka Latvijā patvērumu lūguši vismaz 65 sīrieši.
ANO sadarbībā ar valstu valdībām un nevalstiskajām organizācijām ieguldījušas līdz šim nepieredzēti lielus resursus, lai palīdzētu cilvēkiem Sīrijā un sīriešu bēgļiem apkārtējās valstīs. Starptautiskās palīdzības organizācijas iesaistījušas trīs miljonus cilvēku, lai nodrošinātu bēgļu nometņu, pagaidu slimnīcu un skolu darbu.
Apvienoto nāciju izstrādātais Sīrijas palīdzības plāns liecina, ka šogad būs nepieciešams izlietot vismaz 2,9 miljardus dolāru (2,7 miljardi eiro), lai palīdzētu Sīrijas konflikta skartajiem. Diemžēl daudzi no viņiem palīdzību var nesaņemt, jo palīdzības organizācijas nevar piekļūt visiem konflikta skartajiem rajoniem.