Pamiera vienošanās, ko pagājušajā piektdienā noslēdza ASV un Krievija, paredz humānās palīdzības netraucētu piegādi karadarbības vissmagāk skartajām vietām, bet ANO otrdien paziņoja, ka kavējas ar palīdzības piegādi, jo baidās par darbinieku drošību.
Vardarbība samazinājusies
Londonā bāzētā organizācija Syrian Observatory for Human Rights, kurai ir plašs ziņotāju tīkls Sīrijā, otrdien informēja, ka pirmajās stundās pēc pamiera stāšanās spēkā pirmdien pulksten 19.00 saņemta informācija par sporādiskiem uzbrukumiem, kurus veikuši gan valdības spēki, gan dumpinieki. Tomēr pirmajās 15 pamiera režīma stundās organizācija nebija reģistrējusi nevienu civiliedzīvotāja nāvi kaujās, vēsta raidorganizācija BBC.
Sīrijas valdības kontrolētie mediji apgalvo, ka opozīcijas kaujinieki otrdien pusdienas laikā Alepo ar mīnmetējiem apšaudījuši Sīrijas armijas pozīcijas rajonos, kurus vasarā vēl kontrolēja dumpinieki. Savukārt Syrian Observatory for Human Rights vakar vēstīja, ka B. el Asada pusē karojošie grupējumi apšaudījuši divus ciematus netālu no Alepo un apdzīvotu vietu galvaspilsētas Damaskas apkaimē. Ziņas par cietušajiem minētajos incidentos nav pienākušas.
Arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs sacījis, ka pirmajās stundās pēc pamiera iestāšanās vardarbība Sīrijā ir samazinājusies. Viņš piebilda, ka vēl ir par agru izdarīt kādus tālejošus secinājumus, cik efektīvs būs pamiers, un norādīja, ka tas «šur un tur», bez šaubām, tiks pārkāpts.
ANO paziņojusi, ka humānās palīdzības kolonna ir gatava doties no Turcijas uz Sīriju, bet tas nenotikšot, līdz karojošās puses pilnībā ievēros uguns pārtraukšanu. Palīdzība ir īpaši nepieciešama Alepo, kur vairākiem simtiem tūkstošu civiliedzīvotāju trūkst dzeramā ūdens un pārtikas. Dž. Kerijs ir aicinājis demilitarizēt Kastello ceļu, kas ir galvenā Alepo apgādes artērija, par kuras kontroli pēdējos mēnešos notikušas smagas cīņas. Viņš solīja, ka ASV sadarbosies ar Krieviju, lai atbrīvotu ceļu palīdzības piegādei.
Otrais mēģinājums šogad
ASV valsts sekretārs Dž. Kerijs uzskata, ka šī pamiera vienošanās ir pēdējā iespēja saglabāt Sīriju tās pašreizējās robežās. Tas šajā gadā ir jau otrais amerikāņu un krievu mēģinājums apturēt vairāk nekā piecus gadus ilgušo karu Sīrijā, kas esot prasījis jau vairāk nekā 300 tūkstošu cilvēku dzīvību. Krievija ir galvenais Sīrijas prezidenta B. el Asada sabiedrotais, bet Savienotās Valstis atbalsta atsevišķus opozīcijas grupējumus, kas vēlas viņu gāzt.
Vienošanās paredz, ka gadījumā, ja uguns pārtraukšanas režīms būs ievērots vismaz septiņas dienas, tad krievi un amerikāņi uzsāks koordinētus uzlidojumus teroristiskās organizācijas Islāma valsts un džihādistu grupējumam Jabhat Fateh al Sham (tas agrāk sevi dēvēja par Nusras fronti un bija teroristu kustības Al Qaeda nodaļa Sīrijā) pozīcijām.
Viens no lielākajiem opozīcijas grupējumiem - Sīrijas Brīvā armija - paziņojis, ka gatavojas ievērot pamiera nosacījumus, bet neslēpj bažas, ka tā lielākais ieguvējs varētu būt B. el Asada režīms, kas pēdējos mēnešos ievērojami uzlabojis savas pozīcijas kaujas laukā, pateicoties Krievijas un Irānas militārajai palīdzībai.
Sīrijas armija apliecinājusi apņemšanos no savas puses vismaz septiņas dienas ievērot uguns pārtraukšanas režīmu, bet norādījusi, ka rezervē sev tiesības atbildēt uz ikvienu pamiera pārkāpumu no dumpinieku puses.
B. el Asads apsveicis pamiera vienošanos, bet solījis, ka režīms joprojām esot «apņēmības pilns atgūt katru zemes metru no teroristiem». Damaska par teroristiem uzskata ne tikai Islāma valsti, bet arī tā dēvēto mēreno opozīciju.