Brokastis klasiskā tūristu viesnīcā Telavivā. Tajās nebūs nedz gaļas, nedz desas, nedz citu smagu gaļas ēdienu. Daudz svaigu dārzeņu - tomāti, gurķi, gaļīgi avokado, salāti, olīvas, grilētas paprikas ar siera piedevu, redīsi - viss tikko tīrīts un pasniegts. Olas, svaigs siers, nedaudz zivs. Svaigi augļi. Arī piena produkti - jogurts un piens, sojas piens. Maize. Vēlāk mūsu gids stāstīs, ka Izraēla pati sevi nodrošina ar pilnīgi visiem produktiem.
Telaviva ir moderna pilsēta - daudz restorānu, bāru, kafejnīcu. Tie piedāvā gan tradicionālus, gan eksotiskus ēdienus. Ēdienkartes ir ivritā un angļu valodā, tāpēc saprast piedāvāto nebūs grūti. Vietējie mēdz teikt, ka tādas izraēliešu virtuves vispār nav, jo katrai etniskajai ebreju grupai ir sava īpaša virtuve. Cūkgaļu ne ebreju košera, ne arī arābu restorānos nepasniedz. Bet ir daudz zivju un citu jūras produktu.
Viens no populārākajiem ebreju virtuves ēdieniem ir čolnts jeb hamīns - tradicionāls sabata ēdiens. Tā ir podiņā sautēta gaļa ar kartupeļiem, sīpoliem, pupiņām un visu, kas vien mājās atrodams. Diezgan bieži pagatavots samērā ass.
Ar nepacietību gaidu gājienu uz Karmel tirgu, lai izbaudītu vietējo tirgošanās tradīciju. Vietējās olbaltuma kūkas un citi saldumi izskatās kārdinoši, bet tiek tirgoti blakus treniņbiksēm, kurpēm un metāla piekariņiem. Skaistas apetīti rosinošas kaltētas dateles tirgotājs kailām rokām stūķē polietilēna maisiņā. Neierasti. Sakņu un dārzeņu izvēle liela, visi izskatās kā tikko no dārza. Var pirkt!
Cita diena nes pieredzi vecās ostas Jafas arābu restorānā. Mums nelielos traukos pasniedz dažādas garšas un konsistences vismaz 10 atšķirīgas uzkodas - visiem labi zināmais humuss, marinētas bietes ar kaut ko vēl klāt, smalki kapāta kinza ar citrona sulu un eļļu, olīvu masa, kāposti, sutināti tomāti ar garšvielām. To baudām ar svaigi ceptu arābu maizi. Desertā - laba arābu kafija ar tik ļoti saldajiem saldumiem, piemēram, pahlavu.
Vēl viens kulinārs piedzīvojums ir musulmaņu kvartāla vecajā arābu tirgū aiz Damaskas vārtiem. Dzīve zem zemajām akmens arkām mutuļo. Pēc īsām pārdomām nogaršojam vietējo šiškebabu, kura pasniegšana varētu tomēr būt mazliet higiēnas aspektā modernāka, bet nolemjam, ka jāriskē. Pāri šaurajai tirgus ieliņai otrā pusē to gatavo. Garšīgi! Trāpāmies Jeruzalemē piektdien dienas vidū, kad musulmaņi iepērkas pēc lūgšanām mošejā. Pārtika tiek pirkta arī sestdienai, pēc kādas stundas klejošanas redzam, ka tirgus pamazām tukšojas. Musulmaņu sievas ar tīkliem abās rokās dodas mājup, ebreji jau savus veikalus aizvēruši, sākas sabats. Uz ielām redzam ortodoksālos ebrejus, kas simboliski ar cepuri uz galvas ziņo, ka ir gatavi sabatam. Dzīve pierimst.