Tiesā apgalvo, ka tas esot tikai kārtējais tiesu portāla elektroniskās sistēmas «gļuks», taču, ņemot vērā personas un struktūras, kuru intereses skar šīs lietas izskatīšana, tam ir diezgan grūti noticēt - jo vairāk, ka divās nedēļās pēc «gļuka» konstatēšanas tas tā arī nav ticis izlabots.
365. kamera
Izskatāmais kriminālprocess ir ierosināts pēc diviem Krimināllikuma 117. panta punktiem par slepkavību pastiprinošos apstākļos - mantkārīgā nolūkā un grupā. Apsūdzēta par šo noziegumu ir bijusī Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas darbiniece Tatjana Smoļakova.
Taču interesantākais ir cietušo sastāvs - ja Rīgas Centrālcietumā līdz tam nebūs atgadījies kārtējais «mīklainais negadījums», uz tiesu no 365. kameras vajadzētu tikt konvojētam labi pazīstamajam Igoram Ivanovam, kas notiesāts uz 12,5 gadiem par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības pasūtīšanu 2008. gada janvārī (tiesvedība lietā vēl turpinās). I. Ivanovs, kas Latvijā ilgus gadus bija pazīstams gan ar iespaidīgiem īpašumiem, no kuriem vērienīgākais bija Arēna Rīga, gan ar leģendām par viņa kriminālo pagātni un saitēm, pēdējos gados uz savas ādas ir pārliecinājies, ka ar cilvēku, kas atrodas Latvijā ieslodzījuma vietā, pat neraugoties uz «statusu», var notikt itin viss.
Pārsteidzoši, bet fakts: šajā lietā viņš ir cietušā statusā - tieši I. Ivanova slepkavības mēģinājums, viņam jau atrodoties ieslodzījuma vietā, ir ticis organizēts ar cietuma darbinieces palīdzību. Un, ja Centrālcietuma 365. kamerā atkal kas gadīsies, tas nebūs pirmoreiz - 2010. gada 23. martā tieši šajā kamerā pēkšņi un strauji nomira ieslodzītais Aleksandrs Dudkins.
Izdzēra buljonu un nomira
«Par A. Dudkina nāves faktu Rīgas Centrālcietumā tika sākts kriminālprocess, un izmeklēšanas gaitā tika noskaidrots, ka A. Dudkina nāve ir nevardarbīga un iestājusies sirds slimības rezultātā,» šāds ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes oficiālais slēdziens. Taču vairāki avoti Dienai ir apliecinājuši, ka nāve «sirds slimības rezultātā» ieslodzītajam iestājusies pēc tam, kad A. Dudkins izdzēris I. Ivanovam paredzētu buljona krūzīti. «Domāju, tāpēc, ka buljons bija paredzēts man, ārsti atnāca pēc 35-40 minūtēm pat bez medicīniskā čemodāniņa, kad A. Dudkins jau ar garantiju bija miris,» tāda ir versija Dienas rīcībā esošajās I. Ivanova ar roku rakstītajās liecībās, kur viņš izsaka skaidru pārliecību - buljons bijis nāvējošs un bijis paredzēts viņam.
«Es piezvanīju A. Dudkina sievai un piesardzīgi ieteicu uzstāt uz ekspertīzi. A . Dudkina sieva pēc tam man paziņoja, ka viņai kategoriskā formā tas bija atteikts! (..) Manam lūgumam sniegt liecības attiecībā uz A. Dudkina nāvi cietuma administrācija atteica - es vienīgais no visas kameras netiku nopratināts,» šādi I. Ivanovs trīs gadus vēlāk sūdzējies prokuratūrai, taču viņa sūdzības nav ņemtas vērā.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure tagad divu dienu laikā tā arī nevarēja vai nevēlējās atbildēt uz Dienas jautājumu - vai A. Dudkinam ir veikta tiesu medicīniskā ekspertīze un kas tieši to veicis. Taču jebkurā gadījumā - ja ne attiecībā uz buljonu, tad kopumā - I. Ivanova bailes par savu dzīvību aiz it kā drošajiem cietuma mūriem tiešām nav bijušas bez pamata.
Par slepkavību - 100 000
Izrādās, jau 2011. gada 9. februārī, «pamatojoties uz Drošības policijas ziņojumu par operatīvā ceļā iegūtu informāciju, ka notiek sagatavošanās darbības no Tatjanas Smoļakovas un Staņislava Ļebedeva puses, lai organizētu Igora Ivanova slepkavību», ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma panta par slepkavību (faktiski - slepkavības organizēšanu).
T. Smoļakova bija Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas vecākā inspektore, savukārt S. Ļebedevs savulaik ir bijis I. Ivanova biznesa partnera Genādija Bondarika apsardzes vadītājs. G. Bondarika māja Baltezerā atradās nedaudz vairāk nekā puskilometra attālumā no I. Ivanova mājas, kur notikusi gan E. Ivanovas slepkavība, gan citi dramatiski atgadījumi.
Nu kriminālprocess, kurā ir apsūdzēta bijusī Centrālcietuma darbiniece, ir nonācis Latgales priekšpilsētas tiesā. Jebkāda informācija par prāvu ir noslepenota, taču Dienas rīcībā ir T. Smoļakovas izmeklēšanas laikā sniegta liecība: «Sarunas laikā S. Ļebedevs pateica, ka ir lieli cilvēki, kuri ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā, un par tās veikšanu ir liela nauda. S. Ļebedevs pateica, ka par Igora Ivanova slepkavību šie cilvēki var samaksāt 100 000, kādā naudas mērvienībā, es neatceros.»
Ņemot vērā pierādījumu smagumu, nez vai T. Smoļakovai ir lielas cerības uz attaisnojošu vai pat mīkstu spriedumu. Taču saistībā ar šo procesu un tā izmeklēšanu ir virkne faktu, kas skaidri apliecina - notiesāts tiks «bandinieks», savukārt īstie nozieguma organizētāji palikuši brīvībā un neatklāti. Vēl vairāk - izmeklēšanas laikā ir izdarīts viss, lai tā notiktu.
«Vairs neko neatceros»
Normunda Mežvieta vadītā Drošības policija (DP), kuras operatīvā informācija bija pamatā nozieguma plānošanas atklāšanai, tagad par savu lomu tajā ir īpaši atturīga: «Drošības policija šo kriminālprocesu nodeva Rīgas tiesu apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai 2013. gada 4. martā. Ņemot vērā, ka šis kriminālprocess vairs nav Drošības policijas lietvedībā, plašākus komentārus nevaram sniegt.» Tas ir viss, ko šī struktūra vēlas atbildēt uz virkni jautājumu - tostarp arī par to, vai T. Smoļakova ir vienīgā persona, kuras noziedzīgie nodarījumi ir tikuši izmeklēti saistībā ar šo noziegumu, kas ir pārējās personas un kāds ir statuss kriminālprocesā saistībā ar šo personu nodarījumu izmeklēšanu.
Šai atturībai ir virkne iemeslu, tostarp - izmeklēšana acīmredzami ir tikusi maksimāli novilcināta. Tas, ka pats I. Ivanovs par apdraudējumu viņa dzīvībai tika informēts tikai divus gadus vēlāk, vēl nebūtu tik būtiski. Taču, lai gan process tika sākts 2011. gada februārī, kad jau bija ziņas par T. Smoļakovas un S. Ļebedeva lomu slepkavības organizēšanā, pats S. Ļebedevs tika nopratināts gandrīz divus gadus vēlāk - 2012. gada 13. decembrī.
«Par manu iespējamo līdzdalību Igora Ivanova slepkavības pasūtīšanā šobrīd neko paskaidrot nevaru tāpēc, ka neatceros, tāpēc, ka ir pagājis ilgstošs laika periods,» - šis ir fragments no S. Ļebedeva liecībām nopratināšanā DP. Neraugoties ne uz to, ne uz pierādījumiem par S. Ļebedeva līdzdalību sevišķi smaga nozieguma sagatavošanā, DP arī pēc šīs nopratināšanas drošības līdzekli viņam nepiemēroja. Tikai divus mēnešus vēlāk, pierādījumu daudzumam nemainoties, DP nolēma piemērot S. Ļebedevam apcietinājumu. Taču viņš pēc 13. decembra pratināšanas laiku nebija tērējis veltīgi un pazudis.
Deva iespēju aizbēgt
Tagad DP, izvairoties no atbildēm par slepkavības organizēšanu, norāda uz T. Smoļakovas kriminālprocesu, kas tiek izskatīts tiesā. Tā noklusē to, ka patiesībā eksistē vēl viens kriminālprocess ar citu numuru - «par Staņislava Ļebedeva veiktajām noziedzīgajām darbībām personu grupā ar Tatjanu Smoļakovu».
«S. Ļebedevs pateica T. Smoļakovai, ka ietekmīgi cilvēki ir ieinteresēti Igora Ivanova slepkavībā un par to samaksās lielu naudu - 100 000. S. Ļebedevs paskaidroja, ka ir vērsies noziedzīgajās aprindās un pie savas uzticības personas Rīgas Centrālcietumā, taču pret personu, kura atrodas cietumā, to grūti izdarīt,» teikts fragmentā no apsūdzības S. Ļebedevam šajā procesā. Taču sakarā ar to, ka DP faktiski brīdināja S. Ļebedevu par reālo situāciju un tās rīcībā esošajiem pierādījumiem un vienlaikus deva laiku viņam aizbēgt, šis kriminālprocess 2013. gada 29. maijā apturēts, «jo apsūdzētais S. Ļebedevs slēpjas no izmeklēšanas» un «apsūdzēto S. Ļebedevu nav iespējams nopratināt, jo nav zināma viņa atrašanās vieta».
Līdz ar to, pateicoties DP darbībām, no atbildības vismaz pagaidām ir paglābts ne tikai S. Ļebedevs, bet arī viņa pieminētie «lielie cilvēki», kuri bija pasūtījuši I. Ivanova slepkavību; tāpat nav noskaidrota arī viņa «uzticības persona Rīgas Centrālcietumā».
Briljanti Baltezerā
Kā var noprast, tiesībsargājošās iestādes arī nav interesējis tas, kādi vispār bijuši iemesli I. Ivanova slepkavības pasūtīšanai. «Lietas izmeklēšanā savāktie pierādījumi neapstiprina, ka S. Ļebedevs jebkad sarunās būtu pieminējis savu vai citas personas ieinteresētību pārņemt Jūsu darījumus, iegūt Jūsu mantu, nekustamos īpašumus, kapitāla daļas uzņēmumos,» - arī šādu atbildi I. Ivanovam ir nosūtījusi prokuratūra. Vai saistībā ar DP rīcību runa ir par vienkāršu nolaidību vai motivētu rīcību? I. Ivanovs savās neskaitāmajās sūdzībās norāda uz iespēju, ka S. Ļebedevs varētu būt iesaistīts ne tikai E. Ivanovas slepkavībā (savu vainu tajā I. Ivanovs kategoriski noliedz), bet arī iespaidīgu materiālo vērtību zādzībā no Ivanovu mājas Baltezerā, kas līdz ar to viņam dotu vērienīgu «motivēšanas» instrumentu.
I. Ivanovs tiešām ir atzīts par cietušo vēl vairākos kriminālprocesos, tostarp - par zādzību, kas notikusi no viņa mājas Baltezerā laikā no 2011. gada 20. maija līdz 17. jūnijam. Saskaņā ar paša I. Ivanova sniegtu liecību savā mājā Baltezerā, Skuju ielā 13, viņš esot glabājis «ievērojamus naudas līdzekļus: 8 000 000 EUR, juvelierizstrādājumus 500 000 EUR vērtībā, tāpat kārbiņu ar briljantiem, kuru kopīgo vērtību pat nevar noteikt. Nauda, kas bija salikta 16 saimniecības maisiņos, un koka lādīte ar dārglietām un metāla kārba, aizzīmogota ar arābu valodas tekstu, bija novietota arkā virs baseina pie griestiem. Lai piekļūtu tai, bija nepieciešams paņemt pieliekamās kāpnes, tās ielikt baseinā un pakāpties līdz arkai».
«Īpaša motivācija»
Visas šīs vērtības pazudušas, turklāt tieši laikā, kad mājai bijusi atslēgta signalizācija. Izmeklēšanā, balstoties uz notikuma vietā atrastajām DNS pēdām, aizturēts zaglis recidīvists, 1980. gadā dzimušais Jānis N., taču viņš liecinājis, ka, «redzot mājas pagrabam izsistu logu, bija ielīdis mājā paslēpties no lietus, kur bija pastaigājis pa māju, bet nekādas mantas nav ņēmis». Izmeklētāji atbilstoši šai versijai apsūdzību no zādzības pārkvalificējuši par nelikumīgu iekļūšanu svešā īpašumā, savukārt nozagtās vērtības tā arī pazudušas bez pēdām - lai gan formāli kriminālprocess par zādzību vēl turpinās.
I. Ivanova advokāte saistībā ar šo megazādzību izmeklēšanas iestādēm ir norādījusi, ka S. Ļebedevs bijis I. Ivanova biznesa partnera G. Bondarika darījumu partneris, «bieži veda I. Ivanovu ar lielām materiālām vērtībām uz mājām Skuju ielā 13 Priedkalnē», zināja šo vērtību aptuvenās atrašanās vietas, «S. Ļebedevs ir profesionālis apsardzes jautājumos, bet zādzība no mājas Skuju ielā 13 Priedkalnē 2011. gada pavasarī izdarīta, profesionāli atslēdzot signalizācijas sistēmu». Taču nekādu atsaucību šīs norādes nav izpelnījušās.
«Tas, ka noteiktās uzņēmēju aprindās pēc viena «izkrišanas no aprites» pārējie metas savu «kolēģi» aptīrīt, nav nekas neparasts. Taču šajā gadījumā, spriežot pēc zināmajiem faktiem, var runāt arī par atsevišķu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju ciešu saistību ar notikušo un kādu īpašu motivāciju. Acīmredzami tas attiecas arī uz kādiem maniem bijušajiem kolēģiem,» Dienai atzina kāds izbijis DP pārstāvis, kas savu vārdu laikrakstā saprotamu iemeslu dēļ nevēlējās lasīt.