Būtiska pienesuma nav
Oficiāli - iereibuša vīrieša fiksēšana, ziņošana par aizdomīgu maisu, garākas rindas novērošana un līdzīgas aktivitātes. Neoficiāli - ja pamatā pirms vēlēšanām publiskotajam montētajam video, kurā it kā bija redzama Inguna Sudraba Rīgas lidostā, ir autentiski kadri, tos, visticamāk, bija filmējis un saviem politiskajiem saimniekiem noplūdinājis kāds no šīs grupas. Tik pamatīgi atšķiras oficiālā un neoficiālā versija par to, ar ko lidostā jau vairāk nekā trīsarpus gadu nodarbojas šī grupa.
Dienas rīcībā ir līdz izskatīšanai lidostas iepriekšējās valdes sēdē tā arī nenonācis «dienesta vajadzībām» paredzēts paskaidrojuma raksts valdes lēmuma projektam par izmaiņām va/s Starptautiskā lidosta Rīga struktūrā. Šis dokuments cita starpā pirmoreiz ievieš skaidrību par to, kad un kādā formā radīta šī «lidostas slepenpolicistu» vienība, kādas uzturēšanu nepieprasa neviena starptautiskā regula.
«2011. gada 1. jūnijā [lidostas] Drošības departamentā tika izveidotas 12 inspektoru - patrulētāju - štata vietas (šobrīd 13 štata vietu plus patrulētāju grupas vadītājs), kas veic slēptu termināļa publiskās daļas novērošanu un patrulēšanu. Pamatojoties uz EK regulu prasībām, kopš šā gada vasaras termināļa publiskās daļas patrulēšanu veic Aviācijas drošības nodaļas aviācijas drošības inspektori formas tērpos,» paskaidrojuma raksts izklāsta sākotnējo situāciju un tās pārmaiņas šogad.
Pamatojoties uz lidostas iepriekšējās valdes izveidotās darba grupas atzinumu, ka patrulētāju grupa trijos gados savu eksistenci nav attaisnojusi, būtisku pienesumu lidostai nav sniegusi, kā arī pašlaik novērojama funkciju pārklāšanās, paskaidrojuma rakstā bija secināts, ka slepeno patrulētāju grupa būtu jālikvidē un funkcija - termināļa publiskās daļas patrulēšana - pilnībā nododama aviācijas drošības inspektoriem formas tērpos, kā to nosaka Eiropas Komisijas (EK) regula.
Faktiski izseko pasažierus
Taču patiesībā, kā kļuvis zināms Dienai, runa bija ne tikai par funkciju pārklāšanos un arī ne tikai par summu, ko «slepenpatrulētāju grupa» gadā prasa no lidostas budžeta, - aptuveni 250 tūkstošiem eiro. «Faktiski šī vienība veic nelegālu operatīvo darbību. Spiegi oficiāli atskaitās par pilnīgam muļķībām, lai gan faktiski izseko pasažierus, arī augstas amatpersonas,» Dienai skaidro kāda amatu lidostā pagaidām saglabājusi amatpersona.
To apliecina arī viens no nu jau bijušajiem lidostas valdes locekļiem, kurš lūdz nenosaukt viņa vārdu un uzvārdu, taču vajadzības gadījumā Dienas rīcībā ir intervijas audioieraksts: «slepenpatrulētāji» darbojušies nezināmās interesēs - lidostas vadība par viņu izsekojamām personām un izsekošanas pamatojumu nav bijusi lietas kursā. «Es domāju, ka jā. Tieši tā arī bija,» bijusī amatpersona atbild uz Dienas jautājumu, vai šī grupa izsekoja zināmus cilvēkus pēc kāda dota norādījuma. «Pieņemu, ka politiķus, biznesmeņus, kas, ar ko, uz kurieni dodas. Ne velti bieži parādījās informācija, kur kāds politiķis, ar ko, kur devies, tāpat par biznesmeņiem. Tas bija drusku par šerpu - kaut vai fotogrāfija ar Vairu Vīķi-Freibergu invalīda ratiņos. Lidostai nemaz nebija tiesības uzņemties šīs operatīvās darbības funkcijas,» situāciju, kādu to konstatējusi bijušās lidostas valdes izveidotā darba grupa, raksturo atlaistā amatpersona.
«Slepenpatrulētāju» grupu ikdienā vada bijusī Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbiniece, lidostas Drošības departamenta Analītiskās nodaļas vecākā analītiķe Ineta Vanaga. Daļa no grupas ir bijušie Drošības policijas (DP) darbinieki, un viņu sarakstu, kā liecina Dienas avotu teiktais, lidostas Personāla departamentam nodevis personiski R. Lazdiņš. Šo kādreizējo premjera Aigara Kalvīša padomnieku, kā zināms, nu jau bijusī lidostas vadība atstādinājusi no amata saistībā ar sarunu noklausīšanās skandālu lidostā.
Nekontrolēti, ar labu algu
«Valsts policijas ārējās novērošanas daļas priekšnieka vietnieks bija viņus apmācīt, dažādi psihologi. Protams, profesionālisms ir laba lieta, bet tas, kā viņi tika gatavoti, nav tas līmenis, kas vajadzīgs lidostai. Tā bija speciāla sagatavošana, tā, ka vārds «novērotāji» ir jāliek pēdiņās. Līdz aģenta līmenim viņus nesagatavoja. Mēs viņus darba grupā nosaucām par lūriķiem», «slepenpatrulētāju» profesionālo sagatavotību raksturo bijušais lidostas valdes loceklis un kādreizējais DP vadītājs Raimonds Rožkalns.
Taču lidostas vadībai neizprotamā kārtā «lūriķi» par saviem diezgan niecīgajiem oficiālajiem pienākumiem saņēmuši (un turpina saņemt) izcili labu atalgojumu: «Tur jau tas paradokss, ka cilvēki, kas nostrādā 15 gadu, vairāk, kas strādā formās, viņiem ir sestā darba samaksas kategorija. Bet šiem, no kuriem daži ir strādājuši aviācijas drošības nodaļā, bet pārējie ir no nezin kurienes, ir par 100 eiro lielāka alga. It kā jau viņi ir tikai 13 no visiem vairāk nekā 300 lidostas drošības darbiniekiem, bet nu tomēr. Pārējiem ir regulāras mācības, pārbaudes, bet šitie tādā brīvā režīmā. Turklāt darba grupa pārliecinājās, ka darba rezultāti ir tuvu nullei un arī atbildība nav nekāda - nedod Dievs, ja kaut kas notiek, visa atbildība ir tiem, kas ir formās, bet ne šiem 13, kas saņem par 100 eiro vairāk.»
Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs apliecina - nekādi starptautiski normatīvi šādu «slepenpatrulētāju» vienību izveidot neprasa, tā ir pašas lidostas darīšana, vai ko tādu veidot. Vēl vairāk - arī DP, kuras rīcība saistībā ar lidostas sarunu noklausīšanās skandālu ir raisījusi nopietnu neizpratni un aizdomas par īpašu ieinteresētību, oficiāli lidostas valdei iepriekš ir paziņojusi, ka tā neuzstāj uz šādas struktūras veidošanu.
«Valde pat uzaicināja Drošības policijas pārstāvi, lai pasaka - ir vai nav vajadzīgs, vai tā ir viņu ideja. Drošības policija pateica, ka viņiem ir vienalga, lai tikai nepasliktinātos lidostas kopējā drošība. No Drošības policijas spiediena nebija,» Dienai apliecina R. Rožkalns un piebilst, «Drošības policijai ir, kas staigā privātā. Nu lai viņi staigā. Bet civilās aviācijas nodaļai lidostā tāda funkcija nav paredzēta.»
Atlaiž, neļaujot reorganizēt
Taču daudziem negaidītā lidostas līdzšinējās vadības atlaišana notikusi īsi pēc tam, kad valde sākusi nopietni plānot «slepenpatrulētāju» grupas reorganizēšanu.
«Bija tikšanās ar Drošības policijas vadību, un ieteikums bija nepasliktināt drošību. Mēs piedāvājām viņus ietērpt formās, lai var redzēt, ar ko viņi nodarbojas, lai viņi ir kontrolējami, bet tajā brīdī, kad mēs sākām to apspriest, arī sākās visa tā jezga. Tad arī Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas vadītājs Kārlis Dombrovskis sāka draudēt [juristam] Mārtiņam Krieķim, Raimondam Rožkalnam pienāca draudu īsziņa. Tas nozīmē, ka mēs bijām uzkāpuši uz varžacīm kaut kam ļoti sensitīvam, svarīgam,» tālāk notikušo skaidro nu jau bijušais lidostas valdes loceklis.
«Kā tagad iznāk - valdei, kura mēģināja šīs nelikumības sakārtot, bija jāaiziet. Es nesaprotu, kāpēc valdei bija jāaiziet. Valde neko tādu nebija izdarījusi, lai būtu jāaiziet,» teic R. Rožkalns. Savukārt satiksmes ministrs Anrijs Matīss (Vienotība) no jebkuras atbildības norobežojas - akcionāra pārstāvis esot ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, kura savukārt uz Dienas jautājumiem neatbild.
Tikmēr tā arī ir palicis neīstenots iepriekšējās valdes plāns: «1. Likvidēt Drošības departamentu ar visām tajā esošajām struktūrvienībām: Analītiskā nodaļa, Aviācijas drošības nodaļa, Iekšējās drošības nodaļa un Ugunsdzēsības komanda. 2. Izveidot Aviācijas drošības departamentu. 3. Aviācijas drošības departamentā izveidot trīs nodaļas: Operatīvās vadības nodaļa, Aviācijas drošības kontroles nodaļa un Ārkārtas situāciju vadības nodaļa.»
Jaunā valde pašlaik no jebkādiem komentāriem atsakās, tikmēr «lūriķi» darbu var turpināt.