Tikai dažās specialitātēs
Patlaban Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) ir brīvas gan ārstu speciālistu slodzes, gan slodzes laboratorijā un diagnostiskajā radioloģijā. Ir arī dažas jomas, kurās vairāk jūtams speciālistu trūkums, piemēram, trūkst sertificētu neatliekamās palīdzības speciālistu un ārstu dežurantu. RAKUS stacionāra Gaiļezers galvenais ārsts Ēriks Kalniņš, skaidrojot iemeslus, Dienai norāda, ka, pirmkārt, ārstu dežurantu darbs ir ļoti intensīvs un smags, tas ir arī darbs naktīs un ne visi to fiziski var un grib veikt. Otrkārt, ārsti speciālisti labprātāk strādā privātpraksēs, kur atalgojums ir lielāks nekā valsts slimnīcās. Tomēr, skatoties uz situāciju slimnīcā kopumā, ārstu kolektīvs ir nokomplektēts. Šogad darba tiesiskās attiecības sāktas ar 31 ārstu. Atsevišķi netiek aicināti arī speciālisti no ārzemēm. Tie ierodas tikai tad, kad tiek apgūtas jaunas metodes un tehnoloģijas, - uz paraugdemonstrējumiem un praktiskiem semināriem.
Līdzīga situācija ir arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS). Lai gan kopumā stāvoklis ir labāks nekā reģionos, tomēr dažās specialitātēs speciālistu trūkums ir jūtams. Aktuālas ir vairākas vakances - bērnu māsa un operāciju māsa, oftalmologs, optometrists, kā arī māsas palīgs un ārsta palīgs -, Dienai skaidro BKUS Personāla vadības daļas pārstāve Kristīne Golubeva. Ārvalstu speciālistu piesaiste vairumā gadījumu ir saistīta ar atsevišķu sarežģītu operāciju vai izmeklējumu veikšanu.
Speciālistu trūkumu neizjūt Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Tās pārstāve Lāsma Sīle Dienai pauž, ka slimnīcā ir stabils ārstu un medicīnas māsu kolektīvs. Brīva patlaban ir operāciju māsas un sertificēta ārsta vakance Neatliekamās medicīnas centrā. Arī Rīgas 1. slimnīcā šobrīd problēmu neesot. Tās pārstāve Iveta Medne Dienai kā iemeslu min labos darba apstākļus. Arī speciālistus no ārvalstīm nav nepieciešams piesaistīt. Lai arī šobrīd brīvu vakanču slimnīcā nav, pēdējā gada laikā darbā pieņemti pieci ārsti speciālisti - ķirurģijā, uroloģijā un diagnostiskajā radioloģijā.
Reģionos daudz sliktāk
Galvaspilsētā speciālistu trūkums vēl nesagādā galvassāpes, turpretim reģionos jau ir sasniegta kritiskā robeža. Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgeņijs Kalējs Dienai pauž, ka speciālistu trūkst visos reģionos un visos līmeņos - sākot no visvairāk nepieciešamajiem ķirurgiem, anesteziologiem, internistiem, beidzot ar narkologiem, psihiatriem un citiem speciālistiem. Daudzās reģionu slimnīcās ir tikai viens endoskopists - tas nozīmē, ka faktiski nav iespējams 24 stundas diennaktī nodrošināt šos izmeklējumus akūtiem pacientiem -, nemaz nerunājot par ausu, kakla un deguna speciālistu trūkumu. Savukārt tie speciālisti, kas ir, vienlaikus strādā vairākās slimnīcās.
Iemesli šādai situācijai gan nav nekāds jaunums - jaunie ārsti un rezidenti izvēlas Rīgu vai arī dodas prom no valsts, jo bagāto Eiropas Savienības valstu slimnīcās tos gaida nesalīdzināmi lielāks atalgojums. Savukārt tie, kuri paliek reģionos, strādā privātpraksēs. J. Kalējs gan ir pateicīgs, ka ārsti ir vismaz tur, jo citādi cilvēki vispār netiktu pie speciālistiem. Taču privātpraksē jārēķinās ar citu cenu, jo neviens privātprakses ārsts nepieņems pacientus par tādu samaksu, kādu sedz valsts.
Pēc Slimnīcu biedrības domām, valstij ir jāpanāk, ka par valsts finansējumu studējošie speciālisti strādātu valstij nepieciešamajās jomās. Katru gadu studijas un rezidentūru pabeidz pietiekami daudz jauno speciālistu, taču līdz slimnīcām viņi nenonāk. J. Kalējs gan uzsver, ka likumos nav nostiprināta prasība pēc tam strādāt Latvijā un jaunos cilvēkus nevar piespiest strādāt reģionos. Papildu līdzekļu algu paaugstinājumam valstij patlaban nav.