Pirms velobrauciena izteicies, ka šogad Tour de France distance būs sarežģītāka nekā citus gadus...
Tā arī ir, braucot peletonā, var just tur valdošo nogurumu. Pats gan jūtos labi, jo ar veselību viss ir kārtībā un tūrei biju arī labi sagatavojies.
Galvenais uzdevums laikam jau ir palīdzēt komandas līderiem?
Jā, un vispirms jau sprinterim norvēģim Aleksanderam Kristofam. Viņam bija dots uzdevums uzvarēt vismaz vienā posmā. Kristofa rēķinā jau ir divas uzvaras sprinta finišos, tāpēc komandas vadība ir apmierināta. Iespēju robežās es cenšos palīdzēt savējiem arī kalnu posmos, bet tajos man klājas daudz smagāk.
Hoakimam Rodrigesam nebija izvirzīts uzdevums pacīnīties par augstu vietu kopvērtējumā?
Nē, viņš vairāk orientējās uz atsevišķiem posmiem. Individuālajā kopvērtējumā ir uzdevums izcīnīt vietu desmitniekā. Patlaban Jurijs Trofimovs ir 17. vietā, tā ka vēl ir reāli sasniegt desmitnieku. Nav jau mums daudz to braucēju, kuri ir spēcīgi kalnu posmos. Tajos vēl var pacīnīties Simons Špilaks. Sestajā posmā krita Jegors Šilins un salauza atslēgas kaulu.
Kalnu karaļa «pumpainais» krekliņš pagaidām ir Rodrigesa īpašumā?
Būtu jau labi, ka Rodrigess to saglabātu, bet priekšā vēl ir trīs kalnu posmi. Centīsimies viņam palīdzēt.
Sestdien 54 kilometru individuālajā braucienā pašam nebūs iespēja posmā pacīnīties par vietu trešajā vai ceturtajā desmitā?
Tik tālu es vēl nedomāju. Priekšā ir divi diezgan nopietni kalnu posmi, kuriem jātiek pāri. Individuālajā distancē arī ir kādi pieci kalniņi, tāpēc arī tajā dienā neklāsies viegli. Mana specifika tomēr ir posmi, kuros varu palīdzēt Kristofam. Kalnos man īsti nav ko darīt. Vēl būs divi līdzenuma posmi, tā ka būs jāpacenšas, lai Kristofs izcīnītu vēl vienu uzvaru sprinteru cīņā. Tagad galvenais uzdevums būs neiztērēt pārāk daudz spēka turpmākajos trijos kalnu posmos.