Skatos savā Endomondo sportisko draugu aktivitāšu sarakstiņā un apskaužu ikrīta skrējējus - viņi ir ielās un parciņos, iedvesmas pilni, neskatoties uz laikapstākļiem. Malači! Šķiet, jo vairāk kustēsies ārā, jo mazāk tevi savā varā ievilks pirmspavasara depresija vai visādas kaites. Pēc oficiālā gadalaiku kalendāra spriežot, ziema ir tikko kā pāris dienas pusē, bet februāris taču ir īsais mēnesis un 1. marts jau iekāpj pavasarī. Sniegotā, un tomēr. To, kurā gadalaikā tad īsti atrodamies, vislabāk redz laucinieki un tie, kas maksimāli mēģina pietuvoties dabai ikvienā savā brīvajā brīdī. Lai pabūtu klusumā un mierā.
Protams, dienās, kad uzsnieg un piesalst, pieklust arī pilsēta. Gan tāpēc, ka objektīvi mazāk cilvēku un automašīnu dodas ielās, bet sava loma ir tieši sniegam un pat tā konsistencei - cik tas ir irdens, smalks vai, gluži otrādi, slapjš un smags. Zinātnieki izpētījuši - sniegs ne tikai apklāj zemi, pārvēršot to par baudu acīm skaistuma mīļotājiem, prieku slēpošanas cienītājiem un papildu grūtībām sētniekiem un brauktuvju apsaimniekotājiem, bet arī darbojas kā trokšņu slāpētājs. Kad sniega sega uzkrājas, tā savā ziņā absorbē skaņu vilņus, noskaidrojuši Climate Central - Amerikas klimata pētniecības centra speciālisti. Sniegpārsliņas krājas cita uz citas, un starp tām veidojas gaisa telpa, kas samazina skaņu plūsmu, to it kā absorbējot. Jo lielāks sals un sniegpārsliņas ir vieglākas, jo lielāka gaisa telpa starp tām veidojas, savstarpēji savienojoties - jo lielākas spējas šai segai absorbēt skaņas. Arī putni, kas ziemo tepat un dienas laikā rosās, iečiepstas, sniegot sniegam, pieklust un nogaida. Lai uzmundrinātu prātu un veselību, jāiet pastaigā un jābauda klusums.
Protams, ne tikai ar pašiedvesmu vien būs līdzēts, un visi zina teicienu, ka tu esi tas, ko tu ēd. Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija kampaņas BioLoģiski! ietvaros pagājušā gada nogalē veica iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, kāda ir Latvijas iedzīvotāju izpratne par bioloģisko pārtiku un tās lietošanas paradumi. Aptauja, kurā piedalījās vairāk nekā 1000 respondentu, atklāja, ka lielākajai daļai ir nepilnīga izpratne par bioloģisko pārtiku, tajā pašā laikā cilvēki uzskata, ka tādu lieto. Eko pārtika ir audzēta un ražota saskaņā ar dabas procesiem, neizmantojot sintētiskos pesticīdus, minerālmēslus un antibiotikas. Un vienīgais, kas var to garantēt gala patērētājam, ir Eiropas Savienības ekomarķējums - zaļā lapiņa, kuru piešķir pārbaudītiem un bioloģiski sertificētiem produktiem. Dabas Diena iesaka - piesakies kādā no tiešās pirkšanas kustības pulciņiem un apciemo ražotājus, ziemas baudīšanu laukos apvienojot ar praktisku nodarbi.
Vairāk: www.tiesapirksana.lv