Valdība nule skatījusi Latvijas nacionālo reformu programmas ES 2020 īstenošanas plānu. Šādi dokumenti tradicionāli tiek uztverti skeptiski - kā kārtējais vispārīgu labu nodomu izklāsts. Arī Latvijas NRP piemīt šādi trūkumi, tomēr vairāki aspekti dokumentā ir pieminēšanas vērti.
Piemēram, politiskās retorikas līmenī tiek uzturēts vēstījums, ka, atkopusies no krīzes, Latvijas ekonomika virzīsies t.s. trekno gadu līmeņa virzienā, pietuvinot mūs citu ES dalībvalstu dzīves standartiem. NRP autori šajā ziņā ir atsvaidzinoši piezemēti. Proti, ja skatāmies t.s. Latvijas kvantitatīvos mērķus 2020. gadam, tad ne tikai 2017. gadā, bet arī pēc desmit gadiem nekādas piena upes nav sagaidāmas. Nodarbinātības līmenis: ES vidēji - 75%, Latvija - 73%; ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no IK): ES - 3, Latvija - 1,5; iedzīvotāju ar augstāko izglītību īpatsvars 30-34 gadu vecumā: ES - 40%, Latvija - 34% utt. Ambiciozi mērķi ir laba lieta, tomēr šāds pragmatisms, iespējams, ir pareizāks, jo nerada veltas cerības un tām sekojošu vilšanos, neticību utt.
Tiesa, arī NRP redzama vēlmju domāšana. No vienas puses, tiek pareizi norādīts, ka vidējā termiņā nav sagaidāms straujš nodarbinātības pieaugums. No otras - tiek prognozēts, ka nodarbināto skaits pieaugs no 940,9 tūkstošiem 2010. gadā līdz 1 miljonam 10 tūkstošiem jau 2015. gadā. Piecu gadu laikā 60 tūkstoši jaunu darbvietu? Nu, cerēsim...
Ir tēzes, kurām vajadzētu precīzāku atšifrējumu. Piemēram, administratīvais slogs biznesam 2013. gadā, salīdzinot ar 2010. gadu, būšot samazināts par 25%. It kā konkrēts «cipars», tomēr var jau likvidēt daudzas sīkas formalitātes, toties atstāt vienu divas, kas uzņēmējam dzīvi bojā pamatīgi. Tiek solīts, ka jau pēc diviem gadiem 75% mājsaimniecību būs iespēja pieslēgt platjoslas internetu. Brīnišķīgi, tomēr būtu jauki, ja norādītu šā pasākuma mērķi, ko tā platjosla dos - varēs pilnvērtīgāk skatīties filmas? Atvieglos jaunu biznesu veidošanu ārpus Rīgas? Būtu labi, bet tad šim instrumentam jābūt sasaistē ar citiem reģionālās attīstības veicināšanas instrumentiem, jo pasaules līmeņa internets vien neko daudz nemainīs.
No šādu labi skanošu, bet īpatnu darbu saraksta «vislabākā» ir vēsts, ka «pašlaik tiek izstrādāta Ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģija». 2011. gadā?!
Ja neskaita minētos un dažus citus negludumus, kopumā NRP ir izlasīšanas vērta, jo samērā pārskatāmi uzrāda konkrētas summas (ES finansējums), kas dažādās valsts programmās tiks tērētas tuvākajos gados, un tas tomēr ir Briselei rakstīts, ES kopējā mērķu kodeksā sakņots plāns, kuru nebūs tik viegli nolikt atvilktnē.