Tajās nozarēs, kurās Latvijā trūkst darbaspēka, turklāt bez jebkādām priekšrocībām salīdzinājumā ar vietējiem iedzīvotājiem. Es gan domāju, ka liela daļa no bēgļiem, kuri Latvijā ieradīsies, ilgi te neuzturēsies, bet izmantos Latviju kā platformu, lai dotos, piemēram, uz Ziemeļvalstīm, kur ir daudz labāks sociālais nodrošinājums un augstāka dzīves kvalitāte nekā mūsu valstī.
Latvijā aktuāla ir gatavošanās gāzes tirgus atvēršanai. Iedzīvotāju vidū pastāv bažas, ka līdz ar tirgus atvēršanu varētu augt gāzes cena. Šādām bažām ir pamats?
Gāzes tirgus atvēršana ir būtisks nosacījums, lai mēs gāzes cenas samazinātu un lai tirgū nodrošinātu reālu konkurenci. Patlaban gāzes cenas, kuras maksā iedzīvotāji un ražotāji, mēdz atšķirties no gāzes cenām, kuras piedāvā lielie tirgošanas centri, - ziemā atšķirība ir 10-15%, vasarā var sasniegt pat 30-40%. Tirgus atvēršana situāciju varētu mainīt.
Nesen bijāt darba vizītē ASV. Vai nākotnē Latviju varētu sasniegt ASV energoresursu imports?
Redzu reālas iespējas alternatīvām gāzes piegādēm Latvijai. ASV, kas nesen bija gāzes importētājvalsts, kļūst par gāzes eksportētājvalsti un savus importa termināļus pārbūvē par eksporta termināļiem, un ASV ir interese piegādāt gāzi Eiropas tirgum un arī tieši Baltijai. Cenas, ko ASV var piedāvāt, ir konkurētspējīgas. Mūsu mājasdarbs ir nodrošināt juridisko ietvaru, lai konkurence Latvijā vispār būtu iespējama. Tas nebūs viegls process. Mēs - Ekonomikas ministrijā - (EM) esam sagatavojuši likumu paketi. Valdībai tā vēl jāizskata, bet pēc tam veicams ceļš arī Saeimā. Ļoti svarīga ir sabiedrības izpratne, ka gāzes tirgus atvēršana ir tieši sabiedrības labā un ka Latvijas interesēs ir izdevīgas gāzes cenas un dažādas alternatīvas iespējas iegādāties gāzi, it īpaši tagad, kad Klaipēdā darbojas sašķidrinātās gāzes terminālis. Es plānoju risināt nopietnas sarunas ar Lietuvas atbilstošās nozares ministru Roku Masjuli par iespēju iegūt labas gāzes cenas. Arī viņš ir enerģisks ministrs, un jāsaka - attiecības izveidojušās labas. Turklāt janvārī vienojāmies par deklarāciju starp triju Baltijas valstu enerģētikas nozari pārzinošajiem ministriem, paredzot sadarbību arī jautājumos, kas saistīti ar gāzi.
Jūs radījāt intrigu, pieļaujot, ka nākamais a/s Latvijas gāze (LG) vadītājs varētu būt Aigars Kalvītis. Tagad apstiprināt, ka šāda informācija ir jūsu rīcībā?
Kā jau iepriekš teicu - es biju dzirdējusi ASV, ka par to runāja kā par iespēju. Latvijas valstij ir maza teikšana, kurš tiks izvēlēts par LG vadītāju. Mēs sadarbosimies ar jebkuru LG vadītāju un savus plānus nemainīsim. Ceram, ka LG vadītāja amatā strādās konstruktīvs cilvēks, kurš sapratīs, ka Latvijai ejamais ceļš ir gāzes tirgus atvēršana un monopoltiesību pārtraukšana.
Jūsuprāt, ja LG nākamais vadītājs būs cilvēks no Latvijas, sarunas varētu būt vieglākas nekā tad, ja šajā amatā nonāktu cilvēks, kuram mūsu valsts situācija nav pazīstama?
Nav teikts, ka ar cilvēku no Latvijas būs vieglāk. Ir pilnīgi skaidrs, ka LG vadītājs strādās akcionāru interesēs un no akcionāru interesēm būs atkarīga viņa reakcija uz EM darbību.
Kā Latvijas ekonomiku ietekmējis periods, kurā pastāv Krievijas embargo daudziem Eiropas Savienības (ES) ražojumiem?
Kopumā Latvijas tautsaimniecība labi tikusi galā - kopējais eksporta apjoms pat audzis, bezdarba kāpums nav vērojams. Tomēr atsevišķiem uzņēmumiem, it īpaši pārtikas nozarē, gads kopš embargo ieviešanas bijis smags. Protams, var teikt, lai uzņēmēji meklē jaunus tirgus, bet Krievijas sankcijas attiecas ne tikai uz Latvijas ražojumiem, bet arī daudzu citu valstu ražojumiem, tāpēc spriedze Latvijai tuvajos tirgos ir liela un ar savu produkciju mūsu valsts uzņēmējiem tajos iekļauties ir grūti. Risinājums ir skatīties tālāk par Eiropas robežām. Patlaban notiek process, ka uzņēmumi pārorientē darbību uz citiem tirgiem. Daži uzņēmumi šajā aspektā bijuši ļoti veiksmīgi, piemēram, Food Union nesen Ķīnā nogādāja pirmo saldējuma klāstu. Redzam, ka arī kopumā eksports uz Ķīnu ir audzis, pat dubultojies. Palielinājies arī eksports uz ASV.
Domāju, mūsu valsts uzņēmējiem palīdz tas, ka viņi jau bija guvuši mācību 1998. gada krīzē un bija sapratuši, ka eksporta tirgu izvēle jādažādo, it īpaši, ja runa ir par Krievijas tirgu, kas ir nestabils un kur lēmumi bieži tiek pieņemti politisku, nevis ekonomisku iemeslu dēļ.
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja jūsu izteikumi par mikrouzņēmumu nodokli (MUN), kad paudāt kritiku Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam noteikt 41 nozari, kurā nevarēs piemērot MUN režīmu. Jūsuprāt, nevajag dalīt nozares, kurās var un kurās nevar strādāt MUN režīmā, vai jums ir iebildumi pret konkrētām nozarēm FM sarakstā?
Man ir iebildumi, ka vienkārši tiek iedots nozaru saraksts bez nopietna pamatojuma. Turklāt, nosakot nozares, kurās nevarēs piemērot MUN režīmu, mikrouzņēmumu ideja tiktu sabojāta. Latvijā nodokļu administrēšana jau tagad maksā ievērojami dārgāk nekā Igaunijā. Ja tiek ierobežota iespēja veidot mikrouzņēmumus, nodokļu administrēšana būs vēl sarežģītāka. No pārvaldes efektivitātes viedokļa tas ir nejēdzīgi. Turklāt vēl jo sliktāka ir nestabilitāte. Valdība iedomājas, ka vajag vairāk naudas valsts budžetam, un maina nodokļu sistēmu kā zeķes.
MUN vajadzīgs jauniem, tikko izveidotiem uzņēmumiem to darbības pirmo gadu laikā, lai palīdzētu nostāties uz kājām. Turklāt MUN režīms ir vienīgais atbalsta mehānisms mazajiem sīkuzņēmumiem. Tad, kad valdībā bija diskusija par MUN režīma ierobežošanu un nodokļa likmes palielināšanu, es asi cīnījos pret to, jo redzu, ka mikrouzņēmumos ir nodarbināti cilvēki, kuri ilgstoši bijuši bezdarbnieki. Zinu arī tādus gadījumus, kad cilvēkiem tieši iespēja veidot mikrouzņēmumu palīdzējusi pieņemt lēmumu sākt biznesu. Ja nebūtu MUN režīma, šie cilvēki neuzdrošinātos nodarboties ar uzņēmējdarbību. Ja mēs lūkojamies no uzņēmējdarbības vides attīstības viedokļa, Latvija ir valsts ar nelielu jauno uzņēmēju skaitu, salīdzinot ar jauno uzņēmēju skaitu citās valstīs.
Cēlonis tam, ka Latvijā proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu ir maz uzņēmēju, meklējams izglītības sistēmā, mainīgajās prasībās, ko valsts izvirza uzņēmējiem, vai iedzīvotāju mentalitātē?
Mentalitātei noteikti ir nozīme. Jau par klasiku kļuvusi atziņa, ka lietuvieši ir tirgotāju nācija, igauņi - ekspertu nācija, savukārt latvieši - politiķu nācija. Latvietis ir tendēts uz strādāšanu pie kāda cita, nevis savas uzņēmējdarbības veidošanu. Latvijas iedzīvotājiem nepatīk risku uzņemšanās, patīk vienmēr būt pēc iespējas lielākā drošībā.
Tomēr tas, ka Latvija ierindojas 23. vietā pasaulē uzņēmējdarbības vides kvalitātes ziņā, pierāda, ka nosacījumi biznesa veidošanai un attīstīšanai nav sliktāki kā daudzās citās valstīs. Nevar gan noliegt problēmas, piemēram, to, ka trūkst stabilitātes nodokļu politikā, tāpēc, runājot par nākamā gada budžetu, viena no manām prioritātēm ir panākt, lai tiktu turēti solījumi par darbaspēka nodokļu mazināšanu.
Domājat iedzīvotāju ienākuma nodokļa mazināšanu?
Jā, darba devēji ir elastīgi un ir gatavi diskutēt, vai tā būtu nepaliekamā minimuma palielināšana, piemēram, arī saistot ar apgādībā esošajām personām, kas var būt labs risinājums nevienlīdzības mazināšanai.
Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, ko piedāvā Vienotības kolēģi, uzskatu, ka minimālā alga ir jāpalielina. Mēs dzīvojam atvērtā tautsaimniecībā, mūsu valsts darba devēji konkurē ar tām algām, kādas tiek maksātas citās valstīs, tāpēc minimālajai algai jāaug. Tomēr minimālās algas kāpumam jābūt saistītam ar produktivitātes pieaugumu, citādi zūd konkurētspēja, ko redzam eksporta rādītāju kritumā.
Ar jautājumu par uzņēmumu veidošanu netieši saistīta tautsaimniecības un izglītības sistēmas simbioze. Ko plānojat paveikt šajā jomā?
Darba tirgus pētījumus EM veic katru gadu. Tieši tāpēc, ka kvalitatīva analīze tiek veikta un sabiedrībai par to tiek stāstīts, pēdējā laikā situācija uzlabojas. Pirms kāda laika bija bažas, ka 2020. gadā trūks 20 tūkstošu tehnisko prātu, savukārt tagad dati rāda, ka trūks 14-15 tūkstošu. To var daļēji skaidrot ar aktīvu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darbu, lai palielinātu budžeta vietu īpatsvaru savās augstskolās, kas gan neuzlabo situāciju privātajās augstskolās.
Nevar noliegt, ka pasliktinājusies situācija mūžizglītības jomā, mūžizglītības piedāvājums sarucis, bet tas saistīts ar to, ka beigušās iepriekšējās ES struktūrfondu programmas un jaunās vēl nav sākušās.
Ārkārtīgi būtisks virziens ir profesionālās izglītības attīstība, it īpaši duālās jeb darba vidē balstītās izglītības attīstība. IZM attīsta šo virzienu, un EM to ļoti atbalsta. Esam izanalizējuši variantus, kā būtu jāveido sadarbība starp izglītības iestādi, uzņēmumu un audzēkni. Ieceri virzām valdībā apstiprināšanā un ceram, ka arī IZM aktīvi strādās, lai izveidotu normatīvo bāzi. Līdz mērķim, ka aptuveni 50% jauniešu izvēlas profesionālo izglītību, gan vēl ejams tāls ceļš.
Daudzi uzņēmēji teikuši, ka vēlētos, lai EM un citas valsts institūcijas stingrāk vērstos pret tirgus dalībniekiem, kuri strādā pelēkajā sektorā. Kā jūs to komentētu?
Liela daļa uzņēmēju savukārt ir neapmierināti ar lielo birokrātiju un kontrolējošo valsts institūciju brīžiem policejisko attieksmi, kas traumē uzņēmējdarbību. EM noteikti negrib aizrauties ar policejisku metožu īstenošanu. Jāatrod līdzsvars starp stingru kontroli un attīstības veicināšanu. Galvenais rādītājs ir, lai tiktu maksāti nodokļi. Ir gan nozares, kurās pie regulējuma jāpiestrādā, piemēram, būvniecībā daudz lielākai jābūt ģenerāluzņēmēja atbildībai par piesaistīto apakšuzņēmēju darbību un nodokļu nomaksu.
Kā vērtējat Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) darbu? Vai PTAC kapacitāte nebūtu jāstiprina?
Jā, gribētos, lai būtu iespēja stiprināt PTAC kapacitāti. Esam plānojuši ieviest ekspertu grupu, kura nodarbotos ar mediāciju, lai gadījumos, ja ir strīds starp preču pārdēvēju vai pakalpojuma piedāvātāju un patērētāju, nebūtu jāiet uz tiesu, un ceram, ka mediācijas funkcijai tiks piešķirts finansējums.
Kopumā PTAC strādā lieliski, ņemot vērā tos resursus, kas ir centra rīcībā. Lielu darbu PTAC veicis, lai sekmētu ātro kredītu nozares sakārtošanu, kam būs pozitīva ietekme uz iedzīvotāju labklājības veicināšanu, mazinot gadījumus, kad cilvēki iekrīt parādu jūgā un vairs nav spējīgi strādāt legālu darbu, jo zina - tiklīdz parādīsies ienākumi, tā klāt būs parādu piedzinējs. Turklāt PTAC arī veicis slēpošanas kalnu uzraudzību, strādājis reklāmu uzraudzībā un vēl citos virzienos.
Jūsuprāt, daļa iedzīvotāju nenokārtoto finansiālo saistību dēļ ir ieinteresēti saņemt algu aploksnē?
Protams, tā ir problēma. Nenokārtotās finansiālās saistības veicina gan ēnu ekonomiku, gan cilvēku aizbraukšanu no Latvijas. Turklāt pat neliela apjoma parādi noveduši pie tā, ka cilvēkiem ir apķīlāti banku konti, bet bez bankas konta cilvēks ekonomiskā aspektā ir rīcības nespējīgs.
Strādājot pie nākamā gada valsts budžeta, kurās jomās EM nevēlas atkāpties no savām prasībām? Jau pieminējāt darbaspēka nodokļu mazināšanu, bet vēl?
Svarīgi ir saglabāt tā dēvēto aizsargātā lietotāja statusu elektroenerģijas iegādē, lai kompensētu elektroenerģijas izmaksas maznodrošinātajiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem. EM gribētu arī, lai tiktu piešķirts finansējums ārvalstu pārstāvniecību darba nodrošināšanai, jo pārstāvniecības parādījušas labus darba rezultātus. Mēs neprasām daudz. Ja runā par budžeta pieprasījumiem, esam pieticīga ministrija, bet mums ir svarīgi, lai uzņēmējdarbības vide būtu stabila, jo zinām, ja būs labi uzņēmējiem, būs labi arī valsts budžetam.