Aptaujas liecina, ka Īsteno somu pozīcija ir iepatikusies somu vēlētājiem, un ir saprotams, kādēļ pašreizējā Somijas premjerministre no Centra partijas Mari Kiviniemi marta beigās notikušajā Eiropas Savienības (ES) samitā paziņoja, ka līdz vēlēšanām ziemeļvalsts nevēlas palielināt savu iemaksu daļu eirozonas glābšanas fondā. Priekšvēlēšanu cīņas Somijā radījušas bažas Briselē.
Kādēļ jāglābj?
Pēdējā gada laikā, kopš ES vajadzēja iesaistīties Grieķijas, Īrijas un tagad arī Portugāles glābšanā no bankrota, daudzviet Eiropā sabiedrībā aizvien biežāk izskan jautājums, kādēļ citu eirozonas dalībvalstu nodokļu maksātājiem būtu jāglābj valstis, kuras nokļuvušas parādu gūstā, jo dzīvojušas pāri saviem līdzekļiem.
Somijā negatīvo attieksmi pret eirozonas glābšanas fondu pēdējā laikā visaktīvāk pauduši Īstenie somi, kuru pūles ir attaisnojušās, jo pēdējās aptaujas liecina, ka svētdien gaidāmajās vēlēšanās partija var gūt galvu reibinošus panākumus.
Šonedēļ publiskota sabiedriskās domas aptauja rāda, ka par Īstenajiem somiem gatavi balsot 16,2% vēlētāju, kas ir aptuveni četras reizes vairāk, nekā šis politiskais spēks ieguva vēlēšanās pirms četriem gadiem, raksta Reuters.
Tas tikai nedaudz atpaliek no Somijā vēsturiski trim lielākajām partijām. Par pašlaik opozīcijā esošajiem sociāldemokrātiem balsi gatavi atdot 18,1% balsstiesīgo, par centriski labējo Centra partiju un konservatīvo Nacionālo koalīcijas partiju varētu nobalsot attiecīgi 19,8 un 19,9% vēlētāju.
Īsteno somu panākumi nozīmētu, ka vadošās partijas vienkārši nevarētu ignorēt šo politisko spēku un neiesaistīt to koalīcijas veidošanas sarunās. Taču eiroskeptiskās partijas iekļaušanās valdībā var draudēt ar to, ka Somija bloķē finansiālās palīdzības programmu Portugālei, kura kā pēdējā eirozonas valsts ir vērsusies pie starptautiskajiem aizdevējiem. Īsteno somu līderis Timo Soini jau ir paziņojis, ka Portugāles glābšana esot viņa «sarkanā līnija», vēsta izdevums European Voice.
Marta beigās ES valstu vadītāji vienojās, ka no 2013. gada pašreizējo Eiropas Finansiālās stabilitātes mehānismu aizstās pastāvīgais eirozonas glābšanas fonds Eiropas Stabilitātes mehānisms, kura vērtība būtu 700 miljardi eiro (490 miljardi latu). Somijai fondā būtu jāiemaksā 1,4 miljardi eiro (980 miljoni latu).
Somijas Finanšu ministrijas padomnieks Marti Salmi uzskata, ka daudzi somi nevēlas iedziļināties, kāpēc ir svarīgi palīdzēt citām eirozonas valstīm. «Daudzi nevēlas iesaistīties racionālās debatēs. Viņi vienkārši saka: ir nepareizi palīdzēt Portugālei, bija nepareizi palīdzēt Grieķijai, mums vienkārši jāļauj, lai tās bankrotē,» stāsta M. Salmi.
Avoti ES vēsta, ka Helsinku atteikuma gadījumā Somijas maksājuma daļu samaksātu pārējās eirozonas valstis, tomēr tas varētu vairot opozīciju glābšanas fondam arī citās valstīs, jo sevišķi Vācijā, kas sedz lielāko maksājuma daļu.
Svaiga gaisa malks
Somijas politikas vērotāji uzskata, ka Īsteno somu popularitātes pieaugums nav saistāms tikai ar nevēlēšanos glābt parādniekus. Viņuprāt, daļai somu T. Soini ir kā svaiga gaisa malks.
Pēdējos gados lielās partijas bijušas iesaistītas virknē skandālu (piemēram, pērn no premjera amata atkāpās Centra partijas pārstāvis Mati Vanhanens, kuru apsūdz koruptīvos darījumos), tāpēc daļa vēlētāju no tām novērsušās un pieslējušās Īstenajiem somiem, kuri līdz šim bijusi tipiska mazā partija bez īpašām izredzēm valdīt.