Vēlēšanu iznākums šo to pasaka par politisko vidi, bet vēl vairāk - par pilsoņu noskaņojumu. 10. Saeimas vēlēšanas, protams, nav nekāds izņēmums. Labā vēsts ir tā, ka nav piepildījušās skeptiķu prognozes par to, ka vēlētāju aktivitāte šoreiz būs rekordzema.
10. Saeimas vēlēšanās ir nobalsojuši 62,63% balsstiesīgo vēlētāju, mazliet vairāk nekā 9. Saeimas vēlēšanās, kad pie vēlēšanu urnām devās 60,98% balsstiesīgo pilsoņu, un krietni mazāk nekā 8. Saeimas vēlēšanās, kad savu gribu pauda 71,51% vēlētāju. Šķiet, vēlētāju aktivitāte pēdējās trijās parlamenta vēlēšanās atklāj dažas likumsakarības. 2002. gadā, kad notika 8. Saeimas vēlēšanas, parlaments un valdība baudīja relatīvi augstu sabiedrības uzticību, tomēr cilvēki alka pārmaiņu. Jaunā laika un Latvijas Pirmās partijas ienākšana politikā ļāva ļaudīm noticēt, ka pārmaiņas ir iespējamas, tādēļ cilvēki devās pie vēlēšanu urnām, lai paustu savu vēlmi pēc pārmaiņām. 9. Saeimas vēlēšanas bija pirmās, kurās 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja neviens jauns politiskais spēks, arī relatīvi zemā vēlētāju aktivitāte, visticamāk, liecināja, ka cerības uz pārmaiņām liela daļa pilsoņu jau ir atmetuši. 10. Saeimas vēlēšanās par pašreizējā premjera Valda Dombrovska pārstāvēto Vienotību nobalsojuši aptuveni 30,72% vēlētāju. Vienotībai tikai pavisam nedaudz pietrūcis, lai atkārtotu kādreizējās «sapņu» komandas - Latvijas ceļa - sniegumu 5. Saeimas vēlēšanās, kas bija pirmās parlamenta vēlēšanas atjaunotajā Latvijā. Ievērības cienīgus panākumus guvusi arī Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS): tās piekoptā taktika - peldēšana pa straumi - ir attaisnojusies. Saskaņas centram (SC) tā arī nav izdevies ievērojami paplašināt savu atbalstītāju loku uz tā dēvētā latvisko partiju rēķina. Vairākums vēlētāju Latvijā vēl arvien noraida kreiso politiku - SC rezultāts ir labs, bet lielākoties pateicoties PCTVL atņemtajām balsīm, savukārt sociāldemokrātu apvienības Atbildība sniegums ir vairāk nekā pieticīgs. Atbalstot līdzšinējās valdības partijas - Vienotību, ZZS un Visu Latvijai!/TB/LNNK -, kā arī liedzot atbalstu bravūrīgajai kampaņotājai Par labu Latviju!, Latvijas iedzīvotāji ir pauduši vēlmi pēc stabilitātes. Pēc politikas, pār kuru netumst milzīgas aizdomu ēnas par izdabāšanu dažu ekonomisko grupējumu šaurajām interesēm. Cilvēki ir izslāpuši pēc godīguma, pēc prognozējamības un skaidri norādījuši, ka viņiem ir apnikusi vēlēšanu rezultātu nopirkšana ar dārgām reklāmas kampaņām. Tas allaž jāpatur prātā vēlēšanu zaudētājiem, bet jo īpaši - uzvarētājiem. Viņiem sabiedrība ir iedevusi milzīgu uzticības kredītu. Ja dāvātā uzticība netiks attaisnota, vilšanās būs milzīga un tās sekas - ļoti smagas. Šī ir reize, kad vilšanās eskalāciju vienkārši nedrīkst pieļaut.