Pilnīgi ārprātīga doma - tā Krievijas prezidents intervijā Bloomberg raksturojis tēzi, ka Krievija var apdraudēt Baltijas valstis. Putins savu teikto pamatojis ar to, ka ir nejēdzīgi iedomāties, ka Krievija Baltijas pakļaušanas vārdā ir gatava kodolkaram. Vēl viens viņa arguments jau skan piedauzīgāk - Krievijas vadītāji arvien bijuši pārliecināti, ka «nedrīkst darīt neko tādu, kas ir pretēji tautas gribai». Šis apgalvojums ir tik smieklīgi melīgs, ka principā degradē līdz kārtējās muldēšanas līmenim arī visu pārējo Putina teikto. Tomēr lai nu būtu - pieņemsim, ka Krievija neapdraud Baltiju ar tiešu militāru iebrukumu. Problēma ir - kā mēs saprotam jēdzienu «apdraudēt», «apdraudējums»?
Pieņemu, ka interpretācijas var būt dažādas, tomēr, kā es izprotu, apdraudējums ir arī iekšpolitiskās nestabilitātes veicināšana kaimiņvalstī dažādiem līdzekļiem. Apdraudējums ir arī tāda ekonomisko sakaru modeļa izbūve, kas ļauj vienam no «partneriem» otru ja ne gluži nolikt uz ceļiem, tad kādā citā neērtā pozā.
Protams, var teikt, ka nesamērīga ārvalstu ietekme vispār ir mazu valstu liktenis. Un, ka, piemēram, amerikāņi arī neizceļas ar delikātumu savu interešu īstenošanā. Tomēr ir dažas būtiskas nianses. Pirmkārt, ja runājam par reizēm, kad mūsu Rietumu sabiedrotie it kā diktē savus noteikumus, tad itin bieži tā vairāk ir vietējo bāleliņu pārcenšanās vai vēlme izkalpoties. Otrkārt, amerikāņiem patiesībā par Baltiju ir nospļauties, kas, protams, izklausās briesmīgi, bet, no otras puses, viņiem objektīvi te nav tādu interešu, lai viņi patiešām, žargonā izsakoties, iespringtu. Krievijas ieguvumi no Baltijas slēptas kontroles ir objektīvi.
Īsi sakot, tie, kuriem Putina & Co. izteikumi ir iemesls atviegloti nopūsties, maldina sevi ar priekšstatu, ka pakļaut valsti var tikai militāri.
Iepriekš paustais nenozīmē, ka ir bezspēcībā jāčinkst. Ir skaidri jāsaskata ietekmes citu veidu formas un līmenis. Ir valstis, arī tādas, par kurām, pieļauju, mēs jūtamies pārāki, kas to spēj. Virknei Āfrikas un Āzijas valstu bija nepieciešams laiks, lai saprastu, ka Ķīnas investīcijas un palīdzības programmas nav gluži tik nesavtīgas, kā sākotnēji licies. Nu šīs valstis sākušas izturēties piesardzīgāk pret ķīniešu «maigo varu». Domāju, ka jautājumā par Krievijas ekonomiskās ietekmes formām mazāk ilūziju par mums ir pat tādam personāžam kā Baltkrievijas Lukašenko. Līdz ar to man būtiskāk šķiet nevis skrupulozi informēt publiku par kārtējo Krievijas kuģi vai lidmašīnu Latvijas robežas tuvumā, bet skaidri saprast instrumentus, kurus lietojot Kremlis mūs apdraud, pat atvelkot savu armiju 1000 kilometru attālumā no kopīgās robežas.