Mazāk par gadu jau ir palicis līdz vēlēšanām, un nav ne mazākā pamata uzskatīt, ka Latvijas vēlētājs ir mainījies. Tāpat kā jaunā košļājamā gumija ar vēl atsvaidzinošāko piparmētru garšu katrās vēlēšanās parādās jauns politiskais spēks. Un gūst panākumus. Sabiedrībā ir pietiekami liels iedzīvotāju slānis, kura domāšanas veids tieši atbilst plaša patēriņa preču reklāmas stereotipiem, kuros jaunais mobilais telefons vienmēr būs labāks par veco.
Bet Vienotība ir jau vecais modelis. Iespējams, tas izskaidro vakardienas Solvitas Āboltiņas rīta tirādi LNT 900 sekundēs, kurā politiķe Saeimas priekšsēdētājas amatam neatbilstoši plaši apsprieda citas valsts amatpersonas - valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas - iespējamo iesaistīšanos politikā pēc pilnvaru beigām.
Īpašas bažas Vienotības politiķiem acīmredzot izraisa iespējamība, ka Inguna Sudraba varētu pievienoties Saskaņas centram (SC) - pārvēršot tieši šo partiju jaunajā piedāvājumā, kas varētu būt alternatīva Vienotībai. Tikai tā varu izskaidrot to, ka Solvita Āboltiņa izplata baumas, ka Ingunai Sudrabai varētu būt problēmas ar valsts noslēpumu, respektīvi, ar iespējām ieņemt premjera amatu tāpēc, ka ir tuvas attiecības ar SC. Demokrātiskā valstī attiecības ar legālas partijas biedriem diez vai var būt par pamatu valsts pielaides atņemšanai. Iespējams, tas ir mājiens uz politiskās partijas Vienotība īpašajām attiecībām ar specdienestiem, spējot politiski ietekmēt pielaides valsts noslēpumam izsniegšanu vai neizsniegšanu.
Populārā Nila Ušakova politika Rīgā, kur SC reitings pārsniedz 48%, padara to par lielāko galvassāpi Vienotības varas monopolam. Tāpēc pat hipotētiska Ingunas Sudrabas parādīšanās SC sarakstā izsauc šādas paniskas bailes.