Medņu salidojums
Medņevietes nomainīja bozovietes no Malnavas pagasta. Uz skatuves viņas šķīra pāris soļu, taču ikdienā - trīsdesmit kilometru. Bozovas etnogrāfiskais ansamblis ir dibināts 1980. gadā un vienkopus pulcē vairākas paaudzes. Pirmās divas dziesmas Gonu bolss un Rūtuošana izskanēja pašas mazākās dalībnieces divarpus gadu vecās Madaras kāju tipināšanas ritmiskajā pavadījumā. Viņas mamma ir ansambļa vadītāja Agnese Medne, kura šo godu pārmantojusi no savas vecmammas, pazīstamās teicējas Veronikas Stafeckas.
Šajā vakarā uzstājās arī tautas muzikants Alberts Mednis no Jelgavas novada Līvbērzes pagasta, kurš spēlē Latgales tradicionālo ermoņiku jeb «pēterburģeni». Muzicēšanas prasmi viņš apguvis bērnībā un jaunībā, kad vēl dzīvojis Baltinavas pagastā. «Vienpadsmit gados jau spēlējis pirmās kāzas,» pastāstīja koncerta vadītājs Ilmārs Mežs. Savukārt dienvidkaimiņu duets Vīts Rimkus un Daiņus Maslausks iepazīstināja ar Lietuvas tradicionālo ermoņiku skaņām.
Sudraba spožumā
No skatuves žilbināja Bārtas etnogrāfiskā ansambļa dalībnieču saktas, kad viņas sāka savu dziesmu: es bij' meiča, man bij' vara, es varēju lielīties. «Tik mirdzoši jums sudrabi! Man pačukstēja, ka ir jāvāra vairākas stundas ziepju ūdenī, lai tie paliktu tik spoži,» piebilda Ilmārs Mežs. Vai tā ir taisnība? «Nav, nav taisnība,» jau pēc koncerta sarunā ar Dienu smejoties atzina atraktīvā teicēja Līvija Otaņķe. Šajā ansamblī viņa sākusi darboties 1958. gadā, kad krusttēvs Jēkabs Ķīburs uzaicinājis piedalīties uzvedumā Sendienu dziesma. Savu uzstāšanos bārtenieces noslēdza ar kompozīciju Maģa tautu istubīna, kura skanējusi arī pirmajā Rīgā notikušajā festivālā Baltica. «Tagad laidīsim to bricku,» mēģinājumā teicis atklāšanas koncerta režisors Pēteris Pētersons un tādējādi iedevis tai jaunu iesauku. Pēc viņām Malles stāstu par vietējo sieviešu galvas rotām izstāstīja Rucavas sievas, savas dziesmas izdziedāja setu duets no Igaunijas un Sibīrijas latgalietes, kuru vecvecāki pirms aptuveni simts gadiem devušies austrumu virzienā, lai tiktu pie zemes. Latvijā viņas ieradušās no Krasnojarskas apgabala Bičku ciema. «Desmitajā izbraucām, četrpadsmitajā atbraucām,» atklāja viņu vadītāja Valentīna Rudzusīka-Zinovjeva.
Mantojuma tēma
Piektdien, 17. jūlijā, Vērmanes dārzā norisināsies festivāla gadatirgus, kurā uzstāsies Latvijas grupas. Uz Origo Summer Stage skatuves muzicēs ārvalstu viesi. Botāniskajā dārzā ir paredzēta Ziedu balle. Visi folkloras fani tiek gaidīti uz koncertiem Rīgas mākslas telpā un koka ēku renovācijas centrā Koka Rīga.
Par īpašu notikumu solās kļūt novadu sadziedāšanās Rīgas kanāla malās pie Latvijas Nacionālās operas. Šajā dienā vairāki pasākumi notiks arī Siguldā, Krimuldā, Turaidā, Viļakā un Rēzeknē. Starptautiskais folkloras festivāls Baltica notiek kopš 1987. gada, ik reizi mainot savu norises vietu, - Lietuvā, Latvijā vai Igaunijā. Tajā piedalās etnogrāfiskie ansambļi, folkloras kopas, tautas mūzikas grupas, stāstnieki un citi individuālie izpildītāji. Šī gada tradicionālās kultūras vērtību svinēšanas pasākumu kopīgā tēma ir mantojums, kuru no dažādiem skatpunktiem atklās rekordliels dalībnieku skaits - 3500. Ar visu programmu var iepazīties interneta vietnē www.festivalbaltica.com.