Kā min SIA Prospero - jau vairāk nekā gadu koordinē projekta norisi Rīgā - vadītāja Mudrīte Grundule, šim nolūkam izvēlētas Teikas un Juglas apkārtnes, jo to zonā ir diezgan laba veloinfrastruktūra, kā arī fiksēts vislielākais skaits mājsaimniecību. Papildus projekta dalībnieki dala bezmaksas materiālus par drošu pārvietošanos ar divriteni, kā arī velomaršrutu kartes un citu informāciju.
«Saskaņā ar projektā noteiktajiem uzdevumiem līdz 2015. gada martam jāuzrunā 1000 mājsaimniecību, 2000 studentu un 2000 dažādu pasākumu dalībnieku, kas ir projekta galvenās mērķauditorijas. Vislielākā atsaucība vērojama tieši no izklaides pasākumu apmeklētāju puses - cilvēki atvērti, gatavi komunicēt. Mājsaimniecībās atsaucība bija krietni mazāka, jo to ietekmēja dažādi blakus faktori - daudzviet cilvēku nebija mājās, citur nevēra vaļā durvis, dažviet privātmājām bija liela teritorija un nebija zvana, traucēja arī nikni suņi, stāsta Mudrīte Grundule.
Veiksmīga sadarbība izveidojusies ar vairākām augstākās izglītības iestādēm - Alberta koledžu, Banku augstskolu, Latvijas Universitāti. «Lai popularizētu projekta piedāvātos risinājumus, stāstām par divriteņa priekšrocībām, mazkustīga dzīvesveida sekām, kā arī gaisa kvalitātes problēmām. Katram interesentam piedāvājām arī informatīvus materiālus: «Iepazīsti Rīgu ar divriteni», «Velosipēdists satiksmē», «Padomi tev un tavam velo» un projekta zonas karti, kurā atzīmētas velonovietnes, velodarbnīcas, veloveikali, lielveikali, slimnīcas, poliklīnikas, sporta klubi un pasta nodaļas. Līdz šim lielākā interese izrādīta par brošūru «Iepazīsti Rīgu ar divriteni», kur objekti lielākoties bija tikai kājām vai ar divriteni apskatāmi. Secinājām, ka viens no veidiem, kā aicināt cilvēkus domāt par gudru pārvietošanos, ir runāt par ceļošanu,» stāsta Mudrīte.
«Saprotams, vislielākā interese par mūsu konsultācijām bija tieši tiem, kuri jau šobrīd ir ikdienas riteņbraucēji. Vēlāk, apkopojot statistikas datus, bijām pārsteigti, ka no 368 mājsaimniecībām aptuveni 40% ar velosipēdu pārvietojas trīs vai vairāk reizes nedēļā. Aptuveni tikpat iedzīvotāju ikdienas gaitās izvēlas transporta veidus kombinēt un dod priekšroku arī sabiedriskajam transportam un privātai automašīnai. Daudzi aptaujātie bija arī atpūtas riteņbraucēji, kuri labprāt pārvietotos ikdienā, tomēr to darīt traucē tādi faktori kā velosipēda drošība un infrastruktūras trūkums. Transporta izvēli ietekmē arī satiksmes dalībnieku savstarpējā necieņa, tolerances trūkums,» secina SIA Prospero pārstāve.
Kā to vairākkārt norādījusi Latvijas Riteņbraucēju apvienība, svarīgi skaidrot sabiedrībai, ka velosipēds ir ne tikai sporta inventārs, bet arī praktisks un ērts ikdienas pārvietošanās līdzeklis. Cilvēki pat neapzinās, ka divritenis var ietaupīt iepriekš zaudēto laiku, uzlabot veselību un samazināt izdevumus. Svarīga jau ir transporta izvēle un mobilitāte, «vienas pareizās» transporta izvēles nav. Katrai dzīves situācijai piemērots cits pārvietošanās veids, bet pilsētvidē vislietderīgākais ir velosipēds.