Vērojot dīdīšanos ap Vējoņa kandidatūru Latvijas valsts augstākajam amatam, zīmīga liekas masu mediju neticīgā pārjautāšana vēl un vēl, vai tiešām ZZS ir vienota atbalstā šim cilvēkam. Pašiem politiķiem tas var likties apnicīgi, bet, kā teiktu Vējoņa partijas bieds Līdaka, raugi, tik bieži jūs, draugi, sakāt vienu, bet darāt pavisam citu, ka jums netic arī reizēs, kad nekāda shēmošana varbūt tiešām nenotiek. Tāpēc - nekomentējot pašu kandidātu - koalīcijas politiķiem būtu jāpatur prātā, ka, ja arī šoreiz runātais un rezultāts atšķirsies, būs slikti.
Turklāt iztiksim bez atrunām, ka balsojums ir slēgts, līdz ar to partiju līderi, nabadziņi, Vējoņa «izgāšanas» gadījumā var tikai noplātīt rokas. Ja vienošanās par Vējoni tiešām ir, partiju formālajiem un neformālajiem līderiem ir visas iespējas saviem biedriem paskaidrot, kāpēc jābalso ir «par». Tas izklausās gaužām nedemokrātiski, turklāt, atkārtošos, nevar teikt, ka Vējonis ir bez trūkumiem, tomēr, ja likme ir koalīcijas stabilitāte, gan jau arī biedri, kuri par šo personāžu nav sajūsmā, disciplīnu ievērotu.
Un te mēs nonākam līdz jautājumam par šī balsojuma saistību ar valdības stabilitāti. Proti, ja kādam ZZS vai Vienotībā liekas, ka pašreizējā konstrukcija ir sevi izsmēlusi un derētu kāršu kavu pārjaukt, tad izdevība ir lieliska. Kur nu vēl labāka: nostāties to pašu žurnālistu priekšā ar drūmām sejām un paziņot, ka nepietiekamais balsu skaits liecina par vārda neturēšanu, liekulību utt., kas savukārt nozīmē, ka tā uz priekšu strādāt nevarēs, ka jāizdara ļoti nopietni secinājumi - un tamlīdzīgas vārdu virtenes. Nelāgākais ir tas, ka kaut kāda interese šādu teātri nospēlēt ir gan ZZS, gan Vienotībai (nacionāļi, šķiet, jūtas gana paēduši un komfortabli pašreizējā ietekmes sfēru sadalē), savukārt saprast, kurš tieši valdību šādi gāzis, nevarēs - slēgtais balsojums.
Te prognozēšana nonāk strupceļā, jo, kā jau minēju, kārdinājums balsojumu par Vējoni izmantot «lielās bildes» pārgleznošanai ir pietiekami daudziem. Vienīgi, turpinot amizanto situāciju, kad autors, kurš nav Vējoņa atbalstītājs, spiests viņu aizstāvēt, atgādināšu, ka viņa «izšūpošana» būs arī savdabīgs vēstījums starptautiski - ka Latvijas valdošā koalīcija tomēr neatzīst par labu esam šīs valsts aizsardzības ministru un viņa īstenoto politiku. Citiem vārdiem sakot, ierastajām spēlītēm zem paklāja var būt negaidīti blakus efekti.
Ja ZZS un Vienotība vēlas mazināt aizdomas par shēmošanu, būtu loģiski, ja teikums par Vējoņa izvirzīšanu tiktu papildināts ar teikumu, ka viņš būs abu partiju kandidāts arī otrajā balsojumā, ja pirmajā nesavāc pietiekamu balsu skaitu.