Pieprasa to pašu
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sadarbībā ar karjeras portālu Prakse.lv ieteiktāko studiju programmu un iestāžu topu veido jau ceturto gadu. Šogad savu viedokli izteikuši 2209 darba devēji. Kā Dienai stāsta portāla Prakse.lv vadītāja vietniece Megija Krieviņa, līdzīgi kā pērn darba devēju vidū novērtētākās studiju programmas ir datorsistēmas un datorzinātnes, finanses, būvniecība, enerģētika un elektronika, uzņēmējdarbības vadīšana, tūrisms, tiesību un komunikācijas zinātne, kā arī loģistika. Tas parāda, ka šajās jomās ir grūti atrast kvalificētus speciālistus. Savukārt ieteiktākā augstskola joprojām ir RTU, kurai seko Latvijas Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Biznesa augstskola Turība un Banku augstskola.
Vērojot darba tirgus attīstību, arī Ekonomikas ministrija (EM) secinājusi, ka nākotnē aizvien pieprasītāki būs informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti, kuru deficīts pēc pāris gadiem būs 16 000 cilvēku. Tāpat darba devēji ļoti meklē darbiniekus ar vidējo profesionālo izglītību - turpmākajos gados varētu trūkt pat 30 000 šādu speciālistu. Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (Vienotība) vēl piebilst, ka šobrīd trūkst dialoga starp darba tirgu un izglītības sistēmu, rezultātā palielinās plaisa starp to, ko vēlas darba devējs un ko absolvents spēj piedāvāt.
Jau vairākus gadus EM un citi runā arī par to, ka ir speciālistu pārprodukcija sociālajās un humanitārajās jomās, taču studentu pieplūdums šajās programmās nemazinās. Te gan jāpiebilst, ka darba devēju izveidotajā studiju programmu topā ir gan komunikācijas zinātnes, gan tiesību zinātnes un uzņēmējdarbības vadīšana, kas ir pretrunā ar iepriekš skandināto. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone Dienai to skaidro ar uzņēmumu grūtībām atrast izcilus speciālistus arī šajās jomās. Topā tas parādījies arī iepriekšējos gados. Cits faktors ir lielais sociālo zinātņu programmu piedāvājums augstskolās, kurās kvalitāte atšķiras. Darba devēji norāda tieši uz labākajām.
Uz profesionālajām skolām
Ne viens vien eksperts arī runā, ka ievērojami jāmaina sabiedrības attieksme pret profesionālo izglītību. Tā pēdējos gados ir krietni uzlabojusies un spēj piedāvāt kvalitatīvu un darba tirgum nepieciešamu mācību. Tajā pašā laikā vēl ir daļa cilvēku, kas uzskata - šis ceļš piemērots tiem, kas nespēj noturēties vidusskolā un tikt augstskolās. Bezdarbnieku rindas gan liecina, ka problēmas ar darba meklējumiem ir tieši cilvēkiem bez profesijas. A. Ašeradens vēl piebilst, ka trešdaļa vidusskolēnu nespēj iestāties augstskolā, un tie ir pirmie kandidāti, kas dodas prom no Latvijas vai stājas bezdarbnieku rindās. LDDK gan cer, ka uzņēmumu ieteikumi spēs skolēnu domas mainīt. Ieteikto izglītības iestāžu vidū ir Rīgas Tehniskā koledža, Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Celtniecības koledža, Latvijas Kultūras koledža, Alberta koledža, Bulduru Dārzkopības vidusskola un citas.
Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) uzsver, ka ar laiku būtu jānovērš absurdā vispārējās izglītības un profesionālo skolu konkurence. Šobrīd, lai pievilinātu vai noturētu jauniešus, abas puses piedāvā stipendijas un citus labumus, bet aizmirst par to, kas skolēnam būtu piemērotākais. Jau pirms vairākiem gadiem ministrijas izvirzītais mērķis ir redzēt pusi pamatskolas beidzēju profesionālajās izglītības iestādēs. Šobrīd to sasniegt vēl nav izdevies.
Runā gadiem
Diskusija patlaban gan nav tikai par to, kādas studiju programmas izvēlas jaunieši. Ir jautājums, vai viņiem vispār tiek radīta interese par eksaktajām zinībām. Uzņēmuma Exigen Services valdes loceklis Pēteris Krastiņš uzskata, ka par šo lietu ir runāts jau gadiem, bet nekas nemainīsies, ja pie tā nestrādās jau bērnudārzā. Šobrīd studēt IT izvēlas daudzi, bet tikai puse no tiem studijas pabeidz - trūkst spēju un intereses. Arī citu uzņēmēju vidū valda uzskats, ka, skolā nemācoties matemātiku, fiziku, ķīmiju un dabaszinātnes, nevar gaidīt, ka jaunieši kļūs par šīs jomas profesionāļiem.
Liels pārsteigums daudziem ir šā gada matemātikas eksāmena rezultāti. 12. klases skolēniem šogad izdevies vidēji sasniegt vien 36,2% rezultātu - sniegums, salīdzinot ar gadu iepriekš, krities par 7,4 procentiem. Arī fizikas eksāmenā 50% līmeni vidēji valstī nav izdevies sasniegt (vidējais rezultāts ir 49,6%), un arī te ir kritums, liecina Valsts izglītības satura centra dati.