Satraucoši: Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas pētījumā secināts, ka Latvijā ir zemākais atbalsts demokrātijai un tirgus ekonomikai (14% no aptaujātajiem) Centrāleiropā un Austrumeiropā. Vairāk esot to, kuri atbalstītu autoritāru iekārtu un plānveida ekonomiku (20%).
Latvijas cilvēku neapmierinātība ar lietu kārtību nav nekāds noslēpums, tomēr pētījuma atklājumus nevajadzētu dramatizēt. Kaut vai tāpēc, ka cilvēkiem ir raksturīgi apkopojošu jēdzienu vērtēt atšķirīgi no šī jēdziena komponentiem. Cilvēks var būt skeptisks pret demokrātiju, toties augstu novērtēt šīs demokrātijas sniegto iespēju emigrēt (vai lamāt demokrātiju). Viņš var asi izteikties par tirgus ekonomiku, tomēr pamēģiniet atņemt iespēju apmainīt naudu pret preci (deficīts) vai tiesības nopelnīt vairāk (jo ir vienlīdzība trūkumā). Cilvēks, it sevišķi ja ņem vērā tendenci mazāk patērēt tradicionālos medijus, var būt vienaldzīgs pret vārdu savienojumu «izteikšanās brīvība», bet, ja viņam atgādinās, ka šī brīvība nozīmē arī netraucētu iespēju pirkt erotisko filmu kanālu vai balsot par tīkamāko dziesmu, vai izpausties interneta komentāros, vārdu savienojums iegūs citu vērtību. Citiem vārdiem sakot, manuprāt, aptaujātie Latvijas iedzīvotāji, tik drūmi izsakoties, vairāk šādi pauduši savu attieksmi pret situāciju valstī, nevis jēdzieniem.
Jā, bet kāpēc poļi vai ungāri nav tik skarbi? Cēloņi varētu būt dažādi: gan pieciešamāka ekonomiskā situācija, gan mazāka elites identificēšana ar valsti (piemēram, Polijas iekšpolitika esot ļoti toksiska un kašķīga, tomēr poļu patriotisms ir noturējies). Iespējams, valstīs ar ilgāku vēsturi (kā nācijai, valstiskam veidojumam) sabiedrībai bija mazāka jūsma un cerības pēc komunisma sabrukšanas, attiecīgi mazāka vilšanās, tām nepiepildoties sākotnēji iedomātajā apmērā.
Tādēļ nevajadzētu samest vienā maisā 15. maiju, strēlniekus, aptaujas utt. un noteikt latviešiem diagnozi kā stingrās rokas piekritējiem. Subjektīvi liekas, ka vairāk ir runa par samērā jaunai nācijai, kas lielākoties bijusi spiesta sadzīvot ar kādu svešu virsvadību, raksturīgu niķi pastiprināti analizēt, apšaubīt, neuzticēties citiem, paļauties tikai uz sevi.