Šie grozījumi pārsvarā skars nebanku kreditētājus jeb tā dēvētos ātro kredītu izsniedzējus, jo komercbankas jau līdz šim ir ļoti stingri izvērtējušas savu klientu maksātspēju. Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija Dienai pauda savu atbalstu šādiem grozījumiem, norādot, ka tie sakārtos un stabilizēs nozari.
Virs 427 eiro - izziņas
Potenciālajiem kredītņēmējiem vislielākās izmaiņas būs saistībā ar patēriņa kredītu saņemšanu, jo grozījumi paredz, ka patēriņa kredītiem konkrētas preces iegādei, kuru summa pārsniegs 1400 eiro, būs nepieciešama pirmā iemaksa vismaz 10% apmērā no kredīta summas. Šī norma gan attieksies uz komercbankām, jo nebanku kreditētāji tik lielas summas īstermiņa patēriņa kredītos neizsniedz. Komercbanku asociācija Dienai norādīja, ka pret šādu normu neiebilst un tāda jau darbojas attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem.
Grozījumi arī paredz - ja nebanku kredītdevēji nebūs izvērtējuši klienta maksātspēju, patērētājam ir tiesības par kapitāla lietošanu maksāt tikai likumiskos procentus, tas ir, 6% gadā. Atbildīgā iestāde par šo likuma normu ievērošanu ir Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tā pārstāve Ilze Žunde Dienai teic - ja klientam ir sūdzības par negodīgu līgumu un to, ka nav izvērtēta tā maksātspēja, tas var vērsties PTAC, kurš tad izvērtēs līguma noslēgšanas pamatotību.
Jāpiebilst, ka jau kopš 1. janvāra saskaņā ar PTAC vadlīnijām nebanku kreditētājiem ir pienākums stingrāk izvērtēt klientu maksātspēju. Nebanku kredītdevēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane norāda, ka jau pašlaik, lai saņemtu aizdevumu virs 472 eiro, klientiem ir jāiesniedz vai nu VSAA, vai VID izziņa, pašnodarbinātie var iesniegt konta izdruku. Jāpiebilst, ka par klienta ieņēmumiem īstermiņa aizdevuma gadījumā tiek uzskatīts arī bezdarbnieku pabalsts. Aizdevumam līdz 427 eiro pietiek ar klienta pašdeklarēšanos, proti, nav jāiesniedz nekādas izziņas, kas apstiprina pašdeklarēšanās patiesumu.
Augļošana vai glābiņš
Kredītņēmēju asociācijas jurists Reinis Bērziņš Dienai atzinīgi vērtē pirmās iemaksas ieviešanu patēriņa kredītiem virs 1400 eiro, jo tas būšot kredītņēmējus disciplinējošs faktors, kā arī apliecinās viņu nodomu nopietnību. Tajā pašā laikā R. Bērziņš ir skeptisks par minēto grozījumu efektivitāti un reālu cilvēku aizsardzību. «Lielākie ātrie kredīti tiek ņemti tieši par mazām summām, kur pietiek ar pašdeklarēšanos. Ir gadījumi, kad cilvēki pārspīlē savas iespējas un, paņemot mazu parādu, beigās nonāk lielā parādu verdzībā.» R. Bērziņš uzskata - ja ātrais kredīts ir izsniegts, neizvērtējot klienta maksātspēju, šāds kredīts nav jāatmaksā. Taujāts par kredītņēmēju pašu atbildību, R. Bērziņš atbild, ka šajā darījumā tā ir «neaizsargātā vājā puse, pret kuru jāizturas kā pret nesaprātīgu bērnu». R. Bērziņš pauž pārliecību, ka ātro kredītu bizness ir dēvējams par augļošanu un būtu pielīdzināms tādam pašam postam kā legālās narkotikas. Līdz ar to jurists uzskata, ka ātrie kredīti būtu aizliedzami vispār.
Pretēju viedokli pauž B. Fromane, kura apgalvo, ka cilvēki aizņemas nelielas summas ārkārtas situācijās. Piemēram, ja neilgi pirms algas nepieciešams kāds lielāks pirkums, kuru nevar atlikt līdz algas dienai. «Izsniegtie īstermiņa kredīti ir līdz 30 dienām, un 50% no tiem ir par summu līdz 143 eiro. Īstermiņa kredītus nav iespējams saņemt lielākus par 572 eiro,» skaidro B. Fromane.
PTAC pārstāve I. Žunde piekrīt, ka nelielajos kredītos, kur pietiek ar klienta pašdeklarēšanos, vienlīdz liela atbildība par savas maksātspējas izvērtēšanu gulstas uz pašu kredītņēmēju, kuram par nepatiesu ziņu sniegšanu varot draudēt pat kriminālatbildība. Saskaņā ar PTAC statistiku pērn par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem saņemtas 96 sūdzības, savukārt par kredītiestāžu darbību sūdzējušies 124 klienti. Par nebanku kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem visvairāk sūdzību - 21 - ir saņemtas par AS 4finance darbību (pieder zīmoli smscredit.lv un vivus.lv). Savukārt no kredītiestādēm visvairāk sūdzību - 24 - saņemtas par Swedbank. I. Žunde gan uzsver, ka ne visas saņemtās sūdzības ir uzskatāmas par pamatotām.