Lieta līdz tiesai nonāca pēc tam, kad J. Streļčenoks 7. februārī jau trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei. Lai arī pirmās divas reizes šo rīkojumu toreizējais premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) bija atcēlis, jaunā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) izlemšanu atstāja tiesas ziņā.
«Ja es pieļautu, ka rīkojums par manu atbrīvošanu ir tiesisks, tad nekad to nepārsūdzētu tiesā. Būšu darbā tiesas norādītajā laikā,» aģentūrai LETA pēc tiesas sprieduma uzsvēra J. Strīķe.
J. Strīķes advokāte Ilona Jirgena, Dienai komentējot lēmumu, klāstīja, ka tas bijis likumsakarīgs un paredzams, jo par KNAB lēmuma prettiesiskumu tiesā uzstājusies arī Ģenerālprokuratūras pārstāve, kura paudusi, ka birojs, pieņemot lēmumu par J. Strīķes atbrīvošanu, pārkāpis likumu.
«KNAB nav Vatikāns, arī tam ir saistoši Latvijas Republikas likumi,» uzsvēra I. Jirgena. Viņasprāt, arī tik ātra sūdzības izskatīšana bijusi loģiska, jo tiesa noraidījusi visus iespējamos kavēkļus - nav akceptēts KNAB noraidījums lietas tiesnesei un tiesa lietu «skatīja ātrā tempā», lai nenomainītos tiesvedības dalībnieki un nerastos citi šķēršļi, kas novilcinātu lietu.
KNAB priekšnieks J. Streļ-čenoks ceturtdien komentārus par tiesas lēmumu nesniedza, jo bija devies komandējumā uz Austriju, Dienai norādīja KNAB preses pārstāve Laura Dūša. Rīgā viņš atgriezīsies šodien.
L. Straujuma pagaidām komentāros ir atturīga, jo no sākuma vēloties iepazīties ar tiesas sprieduma tekstu. Tas būs pieejams 24. aprīlī. Pēc tam 20 dienu laikā to varēs pārsūdzēt.
Valdības vadītāja arī uzsvēra, ka lēmumu par KNAB priekšnieka iespējamo atbrīvošanu no amata nepieņem premjers, bet gan Saeima, vienlaikus gan norādot, ka paliek pie iepriekš teiktā. Savulaik valdības vadītāja izteikusies - ja tiesa atzīs J. Strīķes prasību par pamatotu, būs jautājums par KNAB vadītāja kompetenci.