Skolas direktors Kārlis Strautiņš uzskata - skolēns mūsdienās ir mainījies, tāpēc pedagogiem ir jāiet laikam līdzi, mainot darba metodes. Skolēns pie vecajām metodēm vairs nevar mierīgi nosēdēt, tādēļ mācību procesam ir jābūt interesantam, vērstam uz piedzīvojumu un radošumu. Tas, protams, nav teātris no pedagogu puses, bet aktīvs miksējums starp informāciju un darbību.
Kā viens no elementiem, lai mācītu mūsdienīgi un progresīvi, Liepājas Raiņa 6. vidusskolā ieviesta 80 minūšu bloka sistēma. Tas nozīmē, ka stunda katrā priekšmetā skolā nu kļuvusi divreiz garāka. Stundas pirmās 20 minūtes skolēns uzņem jaunu informāciju, tad 10 minūtes ir cita veida darbība - aktivitāte, tad atkal 20 minūšu garumā seko jauns informācijas bloks, pēc tam - 10 minūšu aktivitāte, līdz visbeidzot stundu noslēdz 20 minūšu kopsavilkums. Aktivitāte šajā gadījumā ir grupu darbs vai spēle par konkrēto tēmu ar mērķi padziļināt skolēnu izpratni par iegūto informāciju, vienlaikus nodrošinot vienlīdz kvalitatīvu informāciju dažādiem uztveres tipiem (audiāliķis, vizuāliķis, kinestētiķis). Starpbrīdis bloka ietvaros ir dinamisks - skolotājam vienojoties ar audzēkņiem, tiek pieņemts komandas lēmums par efektīvāku mācību procesa organizācijas laiku atkarībā no skolēnu pašsajūtas.
Šī sistēma un ideja par «intervāla metodi» ir balstīta uz dr. Pola Kellija (kādas Lielbritānijas skolas vadītājs) pētījumiem par smadzeņu darbību, stāsta K. Strautiņš. Fokuss nav uz tūlītēju atcerēšanos, bet gan uz ilgtermiņa atmiņas veidošanos. «Svarīgi, lai skolēns vielu izprot, nevis skolotājs atstāsta programmā nepieciešamo mācību saturu,» K. Strautiņš uzsver. Viņam ar Polu Kelliju bija iespēja tikties, pateicoties RIMC un Britu padomei, kas rīkoja konferenci, kuras gaitā tika prezentēti pētījumi par jaunākajām metodēm pedagoģijā un ilgnoturīgas atmiņas veidošanā. Saskaņā ar P. Kellija pētījumiem šāda «intervālā» bāzēta metode var būtiski uzlabot skolēnu mācību sasniegumus (pat par 35%).
Liepājas Raiņa 6. vidusskola, kurā skolēni sāk mācīties no 5. klases, šo sistēmu praktizē līdz pat 12. klasei. Starpbrīžus skolēni bloku stundās piedāvā paši un to garumu nosaka atkarībā no informācijas nogulsnēšanās pakāpes. Skolēns starpbrīdī neskrien prom, bet jēgpilni caur kādu aktivitāti atpūšas, vienlaikus turpinot mācību procesu. Rezultātā skolas audzēkņiem dienā nav 10 dažādu stundu, bet gan to ir trīs vai četras. Priekšmeti, kas nedēļā ir pa vienam, notiek pāra un nepāra nedēļās - tas dod iespēju ilgāk sagatavoties mājasdarbiem, un tādējādi tie tiek balstīti uz pētniecību un izziņu.
Viens no svarīgākajiem faktoriem, ko risina jaunā metode, ir skolotāja darba formas maiņa, norāda K. Strautiņš. Problēma, kad skolotājs 20 gadu garumā strādā ar vienām un tām pašām metodēm, tikai nedaudz atjaunojot stundu saturu, pastāv visā Latvijā. Un tie parasti ir skolotāji ar ilgu pieredzi. Pārmaiņas Liepājas Raiņa 6. vidusskolā likušas radikāli mainīt visu mācību sistēmu skolā. No frontālā jeb lekciju tipa darba bija jāpāriet uz aktīvo. «Tas bija un joprojām ir grūti,» atzīst K. Strautiņš. Tāpēc gan direktors, gan pedagogi savstarpēji vēro kolēģu stundas ar mērķi iedvesmoties, mainīt stereotipus, vienlaikus uzticoties kolēģiem un bagātinot sevi.