Rodijs pārliecinājies, ka tā strādā labi. Par to liecina puiša līdzpaņemtās viņam adresētās atbildes no inspekcijas par veiktajām pārbaudēm. Piemēroto sodu apmēri gan varētu būt lielāki, vismaz tādi, kas liktu pārkāpējiem vēlēties uzlabot valodas zināšanas vai neatkārtot pārkāpumus.
Pievērst lielāku uzmanību latviešu valodas lietojumam Rodiju mudinājusi vizuālās mākslas skolotāja, kad pats mācījies Rīgas 18. vakara maiņu vidusskolā, kur mācības notiek latviešu un krievu valodā. «Skolotājas dzimtā valoda nebija latviešu. Daļu priekšmeta viņa skaidroja latviski, ko nevarēja - krieviski. Tāpat arī daļu mūsu teiktā, pieļauju, nesaprata vai neizprata līdz galam, un tas ietekmēja audzēkņu sekmes, arī manas,» stāsta Rodijs, kurš pasūdzējies par savu skolotāju un citiem būtiskiem pārkāpumiem skolā, pēc tā no skolas izmests.
«Es jau uzreiz neskrienu sūdzēties un speciāli nemeklēju šādus pārkāpumus, taču, ja tos pamanu vai saskaros ar valodas nelietošanu, tas mani uzrunā ļoti personīgi. Mani, piemēram, aizskar tas, ka pārdevēja lielveikalā Daugavpilī ne tikai nevar latviski nosaukt maksājamo summu, bet pat nesaprot, ko saku, kad lūdzu to nosaukt,» šokēts ir Rodijs un skaidro, ka vispirms pats aicina novērst pārkāpumus, taču, ja to neievēro, tad gan raksta sūdzību inspekcijai.
«Pirms Ziemassvētkiem biju iegājis vienā dāvanu veikaliņā galerijā Rīga. Nevienai precei nebija marķējuma tulkojuma latviešu valodā. Aizrādīju, teicu, lai līdz rītdienas pusdienlaikam marķējums būtu, ja ne, darbs būs valodas inspektoriem,» stāsta Rodijs, un liels bijis viņa gandarījums nākamajā dienā, ieraugot pārdevējas cītīgi līmējam preces aprakstus latviešu valodā. «Dzīvoju Latvijā un, ja valsts valoda ir latviešu, tad es šo preces aprakstu gribu izlasīt latviešu valodā,» saka Rodijs.
«Tur, kur redzu klajus pārkāpumus, nekautrējos par to pateikt, un visbiežāk tos redzu sabiedriskās vietās un internetā. Nav gan bijis, ka kāds nespētu atbildēt latviski, izņemot šo Daugavpils gadījumu,» skaidro jaunais puisis, kurš nenoliedz, ka krievu valodas zināšanas ir svarīgas, īpaši biznesa vidē, un arī pats zina šo valodu kopš bērnības.
Nesen Rodiju aizskārusi bankas Snoras attieksme pret klientiem. Kad tika paziņots par bankas darbības apturēšanu, tās mājaslapā Latvijā latviešu valodā parādījies vēlīgs uzraksts «Noderīga informācija klientiem», bet turpat apakšā atšķirīgs, brīdinošs krievu valodā «Važnoje sobšeņije» (svarīgs paziņojums - lat. val.), arī viss tālākais skaidrojums bijis tikai krievu valodā. Uzskatot to ne tikai par necieņu pret klientiem, bet par būtisku Latvijas sabiedrības interešu pārkāpumu, Rodijs ar draugu mēģinājis sazināties ar bankas pārstāvjiem, lai aicinātu skaidrojumu ievietot arī latviski, taču neveiksmīgi. Pēc tam viņš vērsies ar ziņojumu valodas inspekcijā, kurai arī īpaši neveicās ar problēmas risinājumu. Korporatīvajiem klientiem skaidrojums latviešu valodā 50 vārdu apjomā parādījies, bet privātajiem - nekā. Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisija, kurai Rodijs ar draugu par pamanīto intereses pēc arī nosūtīja ziņojumu, par to vispār neizrādīja nekādu interesi.
«Tie cilvēki, ar kuriem kontaktējos, saprot, ka viņiem latviešu valoda jāmācās, un cenšas runāt latviski. Es to novērtēju,» saka Rodijs. Viņš pārliecinājies - cittautieši baidās runāt latviski, domājot, ka sagaidām no viņiem gramatiski un literāri pareizu latviešu valodu. Tā neesot, tāpēc vajagot sarunu biedru uzmundrināt un iedrošināt, nevis uzreiz pāriet uz sarunu krievu valodā, kas latviešiem ir tipiski.
Otra lieta - cilvēki principā nerunājot latviski, un ažiotāža ar parakstu vākšanu un referendumu par krievu valodu kā otru valsts valodu situāciju tikai pasliktinājusi. «Man paziņa stāstīja - kāda kliente, apmeklējot solāriju, ar administratori līdz šim centusies runāt latviski, taču pēdējā laikā principiāli dara to tikai krieviski un vēl pārmet administratorei viņas sliktās krievu valodas zināšanas! Arī pats esmu pamanījis, ka kioskā, kurā regulāri iepērkos, pārdevējas pārstājušas runāt latviski,» secina Rodijs.
ddssd
brīvdienā pie ūdeņiem
noraadiijums