Valstij daudz izdevīgāk būtu atbalstīt tieši jauno mājokļu iegādi, jo šādā gadījumā tā atgūtu galvoto summu dubultā jau pirkuma brīdī, ņemot vērā, ka attīstītājam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) valstij. Līdz ar to valstij nebūtu nekādu risku, un tā vēl sildītu ekonomiku, radot jaunas darbvietas, palielinot nodokļu ieņēmumus un veicinot saistīto nozaru attīstīšanos. Jāmin, ka darījumi starp privātpersonām sekundārā mājokļu tirgū netiek aplikti ar PVN un veicina ēnu ekonomikas veidošanos un nelegālu nodarbinātību.
Līdz šim publiski minētā atbalsta summa ir daudz par mazu gan jaunam, gan sekundārā tirgus mājoklim. Plānots, ka valsts garantēs 10% no ķīlas. Kopējā galvojuma summa triju gadu laikā nepārsniegs piecus miljonus eiro uz 1000 darījumiem. Tas nozīmē, ka vidējā valsts garantētā summa pirmajai iemaksai būtu aptuveni 5000 eiro vienai ģimenei, kas ir par maz, lai programma reāli darbotos.
Lai atbalstītu ģimenes, kas vēlas iegādāties trīsistabu mājokli jaunajos projektos, šai summa būtu jābūt divreiz lielākai. Vienlaikus tā neatbilst arī sekundārajam mājokļu tirgum, jo bankas diezgan rūpīgi izvērtē riskus un par šāda mājokļa aizdevumu nosaka augstāku pirmo iemaksu - 20-40% apmērā no pirkuma summas, tas nozīmē, ka atkal programma nestrādātu, jo tā sedz tikai 10% no ķīlas vērtības.
Valstij būtu jādomā par dzīvojamā fonda atjaunošanu, tāpēc svarīga ir domāšana ilgtermiņā un nepieciešams noteikt pirmās iemaksas summu saprātīgākā apjomā, kas atbilstu arī jauna mājokļa iegādei. Piemēram, aptuveni 100 000 eiro, kas ir normāla šībrīža tirgus cena trīsistabu dzīvoklim jaunā projektā.
No tā ieguvēja būtu arī valsts, jo tā uzreiz no darījuma atgūtu budžetā šo garantēto summu no nomaksātā PVN un no samaksātā nodokļa valstij par darījuma reģistrēšanu zemesgrāmatā. Turklāt finanšu līdzekļi uzreiz tiktu atgūti dubultā, jo PVN ir 21% pretstatā valsts ieguldītajiem 10% no pirkuma summas. Piemēram, SIA NCC Housing pērn valstij samaksāja vairāk nekā miljonu eiro kā PVN, savukārt kā sociālo nodokli - 38 000 eiro.
Jauno projektu attīstīšanā iesaistīti celtnieki, ražotāji un tirgotāji, tas nozīmē jaunas darbvietas, nodokļu nomaksu un saistīto nozaru attīstīšanos. Šāda ieguvuma tautsaimniecībai nebūs no sekundārā tirgus mājokļu iegādes, jo nauda paliek privātpersonas rokās un neattīstīs tautsaimniecību.
Ņemot vērā banku piesardzīgo hipotekārās kreditēšanas politiku, valsts garantētā pirmā iemaksa palīdzētu īstenot daudzu jaunu ģimeņu sapni par savu mājokli. Tomēr taustāmam rezultātam būtu svarīgi, lai valsts atbalstīto nekustamo īpašumu darījumu skaits nebūtu mazāks par 300 darījumiem gadā, lai šo iespēju varētu izmantot maksimāli daudz jauno ģimeņu, nevis tikai dažas, jo tas var radīt korupcijas riskus.
* SIA NCC Housing valdes loceklis