Vaļēju brūci skalo ar istabas temperatūras ūdeni. Tad no tās iztīra netīrumus, izņem nelielas šķēpeles vai atlūzas. Apgriež apmatojumu ap ievainoto vietu un brūci mazgā ar furacilīna šķīdumu. Ļoti netīru dubļainu brūci dezinficē ar 3% ūdeņraža pārskābi. Pēc brūces iztīrīšanas ievainotajai vietai uzliek tamponu un ar marles saiti to piestiprina pie brūces. To savukārt nostiprina ar pašlīmējošo plāksteri, kam abos galos jānosedz pārsējs un jāpielīp apmatojumam. Zooveikalos un veterinārajās klīnikās iespējams iegādāties speciālus zābaciņus traumētām suņu kājām. Tie palīdz brūci saglabāt tīru dubļainā laikā un neļaus brūcei atvērties pastaigas laikā.
Ja brūce neasiņo stipri, traumētajai vietai jāpiespiež kabatlakats vai kāds materiāls, kas nepūkojas. Materiālu patur pie brūces, kamēr tajā veidojas sarecējušu asiņu kārtiņa. Tamponu nerauj nost, bet stingri piesaitē pie brūces. Aptuveni piecu desmit minūšu laikā asiņošanai būtu jāapstājas.
Brūču dezinfekcijai nevajag lietot jodu vai briljantzaļo šķīdumu, jo spirtu saturošie dezinficējošie līdzekļi izraisa audu virsējā slāņa atmiršanu.
Ja ķepa asiņo ļoti stipri, tā jāsaspiež, lai īkšķis atrastos ķepas aizmugurē, un stingri jāsaspiež suņa kāja. Ja ir stipra arteriālā asiņošana un no brūces asinis plūst ar strūklu, centieties precīzi uzspiest ievainotajai vietai, tādējādi mēģinot apturēt asiņošanu. Var izmantot žņaugu, taču to nedrīkst turēt ilgāk par stundu. Šajā laikā būtu jācenšas nokļūt pie veterinārārsta. Parasti žņaugu izmanto gadījumos, kad asiņošanu neizdodas apturēt. Ap kāju virs asiņojošās brūces aptin audumu un sasien to ciešā mezglā. Zem auduma pastumj jebkuru garenu cietu priekšmetu un griež to riņķī, kamēr asiņošana rimstas. Tad priekšmetu nostiprina, aptinot to ar audumu. Jebkurā gadījumā brūci stundas vai divu laikā jāparāda veterinārārstam. Viņš izvērtēs brūces bīstamību. Iespējams, to vajadzēs sašūt.