Krišjāņa Valdemāra iela muzeja priekšā bija slēgta, iedzīvinot Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja aicinājumu uzsākt jaunu tradīciju un atzīmēt Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas dienu ar Baltā galdauta svētkiem. Taču lielākā daļa cilvēku, kā novēroja Diena, priekšpusdienā stāvēja iespaidīgās rindās, lai bez maksas iekļūtu muzejā, bet nebūt nesteidzās sēsties pie galdiem.
Tradicionāli uzrunas svētkos teica arī valsts augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzstājoties svētku militārajā parādē Krāslavā, akcentēja, ka Latgalē «caur gadu simteņiem sadzīvojuši un miermīlīgi līdzpastāvējuši dažādu tautību pārstāvji. Gan latvieši un krievi, gan poļi, ebreji un baltkrievi līdz pat šai dienai draudzībā un saticībā veido ģimenes, audzina savus bērnus un rūpējas par savām mājām - zilo ezeru zemi Latgali un Latviju.»
Ministru prezidents M. Kučinskis jau 3. maijā izplatīja apsveikumu, norādot, ka 4. maijs ir «svētki visiem tiem, kuri toreiz stāvēja pie Augstākās Padomes nama un ar asarām acīs skaitīja līdzi katram vārdam «Par». Tie ir svētki tiem, kuri katru rītu modina bērnus, lai vestu viņus uz skolu, tiem, kuri, vārot rīta kafiju, ar bažām domā par gaidāmo darba dienu. Arī tiem, kuri, būdami svešumā, domā par sev tuvajiem Latvijā.»
Tradicionālo uzrunu teica parlamenta priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Viņa izteica gandarījumu par Latvijas sasniegumiem un pauda gandarījumu, ka kopš 2011. gada demogrāfiskie rādītāji mūsu valstī sāk iepriecināt un pēc jaundzimušo skaita uz vienu māmiņu Latvija apsteidz gan Igauniju, gan Lietuvu. Vēl Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka «labklājības solījums pa īstam būs izpildīts tad, kad Latvijā izveidosim plašu un spēcīgu vidusslāni.