Ziemassvētku smarža
Visvairāk asociāciju, ja runā par Ziemassvētku smaržām, Lienei Tomsonei raisās ar kanēļa aromātu. Tā ir garšviela, ko pievieno ļoti daudziem desertiem un smalkmaizītēm. Protams, tā dominē arī piparkūkās, bet kanēli var pievienot, arī gatavojot gaļu un pat pie zivs ēdieniem. Taču lieki eksperimentēt ar jaunām receptēm tieši Ziemassvētkos nevajadzētu, svētkos labāk pieturēties pie klasiskām vērtībām. Neparastākas receptes ēdienkartē labāk atstāt citām brīvdienām, kad neizdošanās gadījumā nav jādomā par izsalkušu ciemiņu - radu un draugu - pulku, bet var vienkārši doties laukā no mājām un aiziet paēst uz kafejnīcu vai restorānu. Tieši pašos Ziemassvētkos māju pamest nebūtu jauki, jo tie ir svētki, kurus vispatīkamāk ir svinēt ģimenes un tuvāko draugu lokā.
Ziemassvētkiem piestāv karstvīna aromāts, kurā sajaucas krustnagliņu un muskatrieksta smaržas. Tās virmo gaisā Ziemassvētku tirdziņos, kur karstvīns ir baudāms pēc pastaigas ziemīgi aukstā dienā.
Pavisam citādi nekā citos gadalaikos Ziemassvētkos smaržo mandarīni. Lielveikalos mandarīnus var nopirkt teju vai visu gadu, kad vien kādā pasaules malā ir to ražas laiks, bet jo īpaši tie ir piemēroti Latvijas vēsajiem Ziemassvētkiem. Mandarīns spēj iepriecināt ar savu koši oranžo krāsu, kā arī atspirdzinošo garšu un smaržu. Vecākai paaudzei ir nostalģiskas atmiņas par laiku, kad mandarīni bija reti pieejams kārums un vien pāris augļu bija kā brīnums Ziemassvētku kārumu turzās.
«Ziemassvētkos nevar iztikt bez piparkūkām un ceptiem āboliem,» vēl piebilst Liene Tomsone.
Praktiskuma kalngals
«Paša gatavoti kārumi un našķi nebūt nav tikai un vienīgi praktiskas dāvanas. Tie liecina par īpašu sirsnības izpausmi. Dāvināt pašu rokām gatavotus kārumus - tas ir ļoti mīļi,» domā Liene Tomsone. Padomu, ko garšīgu savējiem un ciemiņiem Ziemassvētkos pagatavot, viņai ir ļoti daudz. Vispirms jau tradicionālais Ziemassvētku kēkss, kura ideja pie mums atnākusi no Amerikas. Ar žāvētiem augļiem un riekstiem bagātināto kēksu izcep pirms Pirmās Adventes un katrā nākamajā Adventē apslaka ar brendiju. Līdz Ziemassvētkiem tas ir «apreibis», respektīvi, piesūcies ar piesātinātu svētku garšu un smaržu.
Svētkiem var gatavot arī īpašu piparkūku un mandarīnu kūku. Kā vēl vienu no lieliskām idejām, ko var realizēt tieši šoziem, Liene Tomsone iesaka šokolādes brauniju - brūnīti -, kam var pievienot kādu īpašu Ziemassvētku garšu pēc cepēju un ēdāju gaumes.
Dāvanām der ne tikai piparkūkas, bet arī jebkuri cepumi, kas tiek variēti formas ziņā, glīti iesaiņoti tematiskā kastītē un ar simbolisku lentīti apsieti.
Lieliska dāvana ir pašu gatavots ievārījums. Ja par to nav padomāts vasarā, tad apelsīnu džemu var vārīt kaut tagad, decembrī. Sēņotāji var dalīties ar nesēņotājiem, dāvinot viņiem kaltētu baraviku virtenes. Daudzi ogu laikā gatavo dažādus uzlējumus, lai pēc tam tos pasniegtu Ziemassvētku galdā vai dāvinātu draugiem.
Ar pārsteigumu
Apēdamajai dāvanai vērtību palielina arī tās iesaiņojums. Var pagatavot īpašas uzlīmes uz ievārījuma burciņām. To vāciņiem var uztamborēt cepurītes vai pagatavot tās no auduma, izgriežot 5-7 cm lielāku apli nekā vāka diametrs. Burciņas var apgleznot, lai arī trauks kļūst par dāvanu. Burkas un pudeles var aplīmēt ar interesantām, pašu zīmētām vai aplicētām etiķetēm, mežģīnēm un pat nopūst ar mākslīgo sniegu.
Ziemassvētku ballītē interesants pārsteigums ir laimes vēlējumi cepumos. Vēlējumus uzraksta uz jebkura papīra, pēc tam rūpīgi aizrullē un saloka. Pēc tam jāuzcep ļoti, ļoti plāni izrullēti, apaļi cepumi. Kamēr tie vēl ir karsti, uz katra liek salocīto vēlējuma zīmīti, cepumu pārloka, ieslēpjot zīmīti ar vēlējumu tajā.
Dažviet Latvijā ir izplatīta no ārvalstīm ienākusī tradīcija, kad pīrāgā tiek iecepta monēta, tā atradējam vēlot bagātību nākamajā gadā. Tomēr, ja tiek nolemts šādu tradīciju īstenot, tad gan vajag viesus brīdināt, lai negadās monētai uzkost tik enerģiski, ka uzreiz jāmeklē zobārsta palīdzība.
Apēdamie dekori
Apēdami gardumi var noderēt arī eglītes rotāšanai. Izplatīts variants ir tāds, ka eglīti dekorē ar piparkūkām. Ja nav vēlēšanās egles zaros iekārt ēdamās piparkūkas, kuras, ilgi stāvot pa vidu skujām, var noputēt, piparkūku imitāciju var izgatavot no plastikas, to izrullējot un ar formiņām izspiežot figūras. (Kad masa izkaltusi, to nokrāso un dekorē.)
Vizuāli ļoti pievilcīgu iespaidu rada arī nelieli, sarkani āboli, kas aiz kātiņa tiek iesieti sarkanas krāsas atlasa lentītēs, bet atlasa lentītes tiek ievītas gandrīz vai katrā egles zariņā.
«Ja nav laika meklēt piemērotus rotājumus veikalos, katrs, ja vien ir vēlēšanās, var pagatavot unikālas, oriģinālas eglīšu mantiņas pats,» iesaka māksliniece Ināra Liepa. Iedvesmu var smelties amatnieku tirdziņos, veikalu skatlogos, izstādēs. Daudz labu ideju var atrast internetā. Mājražotāju un rokdarbnieku portālos ir plašs piedāvājums, un, ja pašam nav iemaņu rokdarbos, var nopirkt pašgatavotas rotiņas - adītas, tamborētas, dekupētas. Ja laikus nav sagādāti dabas materiāli - čiekuri, salmi, tāsis, kaltētas apelsīnu ripiņas -, rokdarbu materiālu un floristikas preču veikalos ir daudz un dažādas sagataves, ko var izmantot par pamatu, lai realizētu idejas.
«Nav labi, ja eglītē haotiski tiek sakarinātas gan spožas bumbas, gan dabas materiālu rotājumi. Labāk, ja rotājumiem ir viens stils un materiāls,» teic I. Liepa.
Krāsainību un košumu var radīt ar prasmīgi rotājumu saliktām krāsām. Pēc Ināras Liepas domām, pilnīgi pietiek ar divām - sarkanu un baltu, ņemot vērā, ka pati egle ir zaļā. Tās ir tradicionālās Ziemassvētku krāsas. Protams, katru gadu arī rotājumos dominē sezonas krāsas, un šogad - violetais, tirkīzs, sinepju krāsa. Lieliski izskatīsies eglīte, kurā būs tikai baltas un melnas krāsas rotājumi. «Nedrīkst jaukt sudrabu un zeltu,» piebilst māksliniece.