Vienīgajā titula pretendentu savstarpējā mačā Ventspils izbraukumā pārliecinoši uzvarēja rīdziniekus ar 4:2 un divas kārtas pirms čempionāta beigām cēla virs galvas kausu.
Raugoties turnīra tabulā, bija skaidrs, ka viesiem šajā mačā derētu pat neizšķirts. Tādā gadījumā viņu pārsvars pār Skonto paliktu tāds pats kā pirms spēles - deviņi punkti, ko divās spēļu kārtās vairs nebūtu iespējams atspēlēt. Taču, tā kā Skonto vēl gatavojās iesniegt apelāciju par četru punktu atņemšanu, pastāvēja teorētiskas iespējas, ka, priekšlaikus piešķirot kurzemniekiem zelta medaļas, pēc tam tās nāktos ņemt atpakaļ, kas būtu ļoti nesmuki. Tāpēc dienu pirms spēles LFF paziņoja, ka čempionu kauss dzeltenzilajiem tiks pasniegts tikai tādā gadījumā, ja Skonto tiks uzvarēts.
Vēl īpašāku šo maču par zeltu padarīja piesalušais laukums. Jau pirms spēles iesildoties futbolisti ar kārtīgiem bučiem varēja slidot pa zālienu teju kā ar slidām pa ledu, bet mača gaitā viņu kustības bija gaužām neierastas. Nav runa tikai par to, ka spēlētāji bieži krita. Pat tajās reizēs, kad viņi noturējās kājās, veicot pagriezienu skrējiena laikā, nācās tipināt maziem solīšiem, kas no malas izskatījās vairāk nekā amizanti.
Taču laukums abām komandām bija vienāds, un uzvarētājs tik un tā bija jānoskaidro. Skonto spēles sākumā dominēja laukuma centrā, kur viņiem spēlēja divi pieredzējuši un meistarīgi futbolisti Iraklijs Klimiašvili un Viktors Morozs, turpretim flangos pārsvars bija viesiem. Kopumā Ventspils uzbruka biežāk un tika pie labākām vārtu gūšanas iespējām. Sasalušajā laukumā komandām bija grūti ātri pārvietoties pa zemi, tāpēc droši vien ir likumsakarīgi, ka pirmie vārti tika gūti no stūra sitiena - veiklāks par visiem bija mauritānietis Čeiks Diaņē.
Otrā puslaika sākumā Vladislavs Gutkovskis panāca izlīdzinājumu, taču tad atkal savu vārdu teica kāds no Ventspils leģionāriem - Simons Pauļus pēc lieliskas Ahmeda Abdultaofika piespēles atkal pietuvināja ventspilniekus titulam. Vispār jau viesu leģionāri no siltajām zemēm neierasti labi izskatījās sasalušajā laukumā, neliekoties par to ne zinis. Diaņē vēlāk izveidoja trešo vārtu guvumu, piespēlējot Ģirtam Karlsonam, un tad jau čempiona liktenis bija skaidrs. Ventspils vēl izniekoja vairākas šokējoši vienkāršas vārtu gūšanas iespējas, savukārt mājinieku treneris Tamazs Pertija izkāra balto karogu, sūtot laukumā vēl vairāk jauno futbolistu. Pēc spēles Pertija viennozīmīgi piekrita, ka pašreizējais Skonto sastāvs ir visu laiku vājākais kluba pastāvēšanas vēsturē.
Iepriekšējos gados abu komandu galvenie treneri pēc savstarpējām spēlēm nemitīgi uzsvēra, ka Latvijas čempionātā teju tikai viens otram ir pretinieki, taču ne šoreiz... Šoreiz atšķirība meistarībā bija pārāk liela un acīmredzama, tāpēc īsta cīņa nemaz nesanāca. To apliecina arī Ventspils 12 punktu pārsvars turnīra tabulā. Pēdējoreiz čempionam tik liels pārsvars pār tuvāko sekotāju bija sen - 2005. gadā Liepājas metalurgs apsteidza Skonto par 13 punktiem. Šogad gan vēl divas spēļu kārtas priekšā.