Spānijā biju palicis bez darba, beidzās arī uzkrājumi. Pienāca pat brīdis, kad kopā ar brāli iztikām tikai no mammas pensijas, bija ļoti sarežģīti. Esmu spāņu valodas skolotājs, izsūtīju savu CV uz visām pasaules malām, saņēmu trīs atbildes - no Rīgas, Singapūras un Sarajevas. Izvēlējos Rīgu, jo te ir daudzveidīgs kultūras aktivitāšu piedāvājums un skaista vide.
Ko pirms tam zinājāt par Latviju?
Zināju, ka valsts jau kādu laiku ir neatkarīga, tomēr pirms brauciena biju pārliecināts, ka no PSRS laika būs palikušas vismaz kādas liecības. Man tiešām bija pārsteigums, ka Rīgā tik maz runā krieviski.
Vai mēģināt apgūt latviešu valodu?
Jā, ir pagājis mēnesis, kopš esmu pārcēlies, un māku pateikt - labrīt, labdien, labvakar un skaista. Zināju arī, kā ir alus, bet tagad nevaru atcerēties. Gribu iemācīties latviešu valodu, nupat iestājos valodu centrā. Šī valoda man liekas ļoti interesanta, tā neskan līdzīgi ne krievu, ne latīņu, ne ģermāņu valodām. Izruna vietām ir līdzīga somu valodai.
Ko jūs domājat par to, ka mūsu premjers ir atzinis katalāņu centienus atdalīties no Spānijas?
Viņš ir krievs?
It kā ne.
Notikušais man liekas diezgan interesants. 11. septembris mums ir ļoti nozīmīgs datums - mēs svinam Katalonijas valsts svētkus. Un, ja šajā datumā tik nozīmīga persona kā Valdis Dombrovskis pasaka, ka atzīst mūsu neatkarības centienus, ziniet, tā ir bumba. Vēl neviens ārvalstu līderis nebija paudis atbalstu. Katalāņiem ir svarīgi, ka kāds no ārpuses novērtē mūsu darbu cīņā par neatkarību, tas dod spēku un iedvesmu cīnīties tālāk. Dombrovska vārdi vēl vairāk motivēja mūsu neatkarības kustību un raisīja bažas un neapmierinātību pārējā Spānijā.
Tiešām tik liela ietekme?
Spānijas labējais politiķu spārns Madridē ļoti cītīgi seko līdzi dažādiem izteikumiem, lai izmantotu tos pret pašiem katalāņiem. Man liekas, ka viņi manipulē ar jūsu premjera vārdiem, lai no jauna uzbruktu Katalonijai. Viņi mēģina valstī radīt spriedzi, jo starp Kataloniju un Madridi vienmēr valda tāda kā sacensība, protams, ne tik ļoti liela kā ar Basku Zemi, bet tomēr. Mēs jau saprotam, ka Dombrovska kungs pateica to nevis striktā, bet tādā rekomendējošā formā.
Vai katalāņi vispār to vēl atceras?
Protams, tas nebija supernozīmīgs gadījums, taču notikušajam ir liels simbolisks spēks. Tas bija liels stimuls katalāņiem iedvesmoties no Baltijas ceļa. Tās pašas dienas vakarā reģionā vairāk nekā pusotra miljona cilvēku izveidoja vairākus simtus kilometru garu dzīvo ķēdi, protams, ideja par to bija vēl pirms jūsu premjera izteikumiem, bet viņš daudzus iedvesmoja piedalīties, tas piemeta pagales ugunij, kas jau dega.
Cik aktuāls patlaban ir neatkarības jautājums jūsu reģionā?
Mēs jau vairākus gadus prasām neatkarību, taču finanšu krīze vēlmi uzjundījusi vēl nebijušos apjomos. Kad pavēroju, kā Spānijas valdība dala naudu, redzu, ka Katalonijai kā neatkarīgai valstij būtu vairāk priekšrocību. Ja mums nebūtu jāmaksā tik lieli nodokļi, būtu vairāk līdzekļu darbvietu radīšanai, būtu par ko uzlabot ceļus un sabiedriskā transporta tīklu. Tajā pašā laikā šis solis nemaz nav tik viegls. Ja Katalonija tagad kļūtu par neatkarīgu valsti, priekšā būtu vairāki sarežģīti un smagi gadi.
Vai jūs visi esat vienoti savā vēlmē?
Mums ir daudz aizbraukušo, kas nespēj īsti korekti novērtēt situāciju. Daudzi katalāņi dzīvo citās Spānijas pilsētās, un viņi ne pārāk atbalsta šos centienus. Jaunākās aptaujas liecina, ka atdalīties vēlas apmēram puse reģiona iedzīvotāju. No sociālā viedokļa daudzi vietējie sevi izjūt nevis kā katalāņus, bet kā spāņus. Es pats esmu kaut kur pa vidu. No vienas puses, gribu, lai Katalonija kļūtu autonoma. Mums būs vajadzīgi gadi, lai iemācītos, kā ir būt neatkarīgiem, bet kopumā mēs tiešām bez problēmām varam būtu normāla, neatkarīga valsts. Mūsu tirgus galvenais klients ir Spānija, bet, ja nogriež šo tirgu, saprotams, ka ir jāmeklē citi ceļi. Ir jāiegulda vairāk līdzekļu jūras ceļu un ostu attīstībā, kā arī jāuzlabo lidosta, lai tā kļūtu daudz spēcīgāka, jāveido daudz plašākas komunikācijas ar Eiropu. Ir ekonomisti, kas saka - ja mēs atdalīsimies, no reģiona aizies daudz spēcīgu uzņēmumu. Tiem nav svarīga ne mūsu kultūra, ne vēsture, tiem ir svarīga nauda. Ekonomisti kritizē, ka mēs nespētu izdzīvot, es gribu teikt, ka no tirgus viedokļa Katalonija atrodas stratēģiski ļoti labā vietā, mēs varam sasniegt ļoti daudz.
Atdalīšanās no Spānijas nozīmēs arī atdalīšanos no ES. Kā reģionā vērtē šo jautājumu?
Daudzi to līdz galam neizprot. Daļa atdalīšanos vēlas vienkārši tāpēc, ka grib brīvi runāt katalāņu valodā, nevēlas maksāt nodokļus visai Spānijai, taču viņi situāciju neizprot globāli.
Atbalstu vēlāk izteica arī Lietuva, vai ir kaut kādas īpašas valstis, kuru atbalstu vēlaties?
Nedomāju, ka mēs saņemsim lielu atbalstu. Ja Katalonijai izdosies, tas būs precedents, kas liks sarosīties arī citiem reģioniem, kas vēlas autonomiju. Tas daudzus biedē. Pieļauju, ka ļoti neapmierināta par šādu attīstību būs Lielbritānija, jo tas būs kā pamudinājums atdalīties Skotijai.
Vai Katalonijā ir mazāks bezdarbs nekā Spānijā kopumā?
Katalonijā bezdarbs ir nedaudz virs desmit procentiem. Piemēram, tādos reģionos kā Estremadura un Andalūzija darba nav 50% iedzīvotāju, tāpēc Madride bez problēmām pasaka - paņemsim naudu no Katalonijas, jo viņiem ir darbs, un iedosim to šiem abiem reģioniem, lai cilvēki var izdzīvot. Mums ir jāmaksā daudz lielāki nodokļi, lai tādā veidā palīdzētu nabadzīgākajai valsts daļai.
Cik liela ir atšķirība?
Mēs maksājam ceļu nodokli, veselības nodokli, sociālās aizsardzības nodokli, ko lielākā daļa reģionu nemaz nemaksā. Piemēram, Andalūzijā virkne ķirurģisku operāciju notiek bez maksas, bet mums par to jāmaksā. Trūcīgākajos reģionos bērniem skolas grāmatas tiek nodrošinātas, Katalonijā mācību grāmatas saviem bērniem ir jāpērk pašiem vecākiem. Tie ir apmēram 400 eiro gadā par katru bērnu, un arī Katalonijā tā ir liela nauda.
Vai Katalonijas reģionālais vadītājs Arturs Mass būtu labs prezidents neatkarīgai valstij?
Daudziem reģiona iedzīvotājiem Arturs Mass nepatīk. Tikai ap 30% katalāņu uzskata, ka viņš ir labs vadītājs. Mass neatkarību grib tepat, uzreiz un uz vietas. Man Mass nepatīk. Viņš ir tāds pats kā Spānijas premjers Rahojs, tikai katalāņu versijā. Man gribētos kādu liberālāku un kreisāk domājošu.