Valdības nepietiekami pievērš uzmanību reģioniem. Neesmu pamanījis faktiski visu iepriekšējo valdību darbībā vēlmi veidot Latviju kā valsti, kas balstās uz stipriem reģioniem. Tāpēc ir likumsakarīga reģionālo partiju Liepājas partijas, Latvijai un Ventspilij sadarbība ar centrālajām partijām. Mūsu gadījumā ZZS ir loģiska izvēle, jo mums nav viņiem jāatgādina, kas ir reģionu intereses, kādas vajadzības ir katrā republikas nozīmes pilsētā.
Ir iespaids, ka jūs ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu rūpējaties tikai par Kurzemes reģiona interesēm, nevis par visas valsts līdzsvarotu attīstību.
Neapšaubāmi. Tas ir līdzīgi kā ministrijās, kuras katra savu jaudu un spēkus novirza savas nozares attīstībai. Es labāk pārzinu Liepājas reģionu un valdībai aiznesu ziņas, kas rūp liepājniekiem. Es jau nepārzinu Latgales iedzīvotāju problemātiku.
Jūsu kolēģis Jelgavas mērs Andris Rāviņš kā Zaļo un Zemnieku savienības biedrs nevar sēdēt pie koalīcijas galda un aizstāvēt Zemgales intereses.
Viņš var ZZS valdes sēdēs paust viedokli.
Jūs neatbildējāt, kas Liepājā būtu citādi, ja jūs nesadarbotos ar varas partijām?
Ir jāpārliecina valdība, ka jāatbalsta rūpniecības attīstība Liepājā, jo tā ir valsts lieta. Valsts kompetence ir autoceļi Rīga-Liepāja, Rīga-Ventspils. Ja nav ceļu, nav attīstības. Valsts ir īpašnieks ostas piestātnei. Ja valsts nenovirza Eiropas fondu naudu vai citus resursus sev piederošas ostas attīstībai, tad tā nenotiks. Tāpēc jāsadarbojas ar valdību, kas ir iespējams caur kādu politisko spēku. Nav cita ceļa, kā pārliecināt partijas. Par Liepājas reģionālo partiju bija interese visiem politiskajiem spēkiem.
Vai Vienotība nebija pirmā, kas jūs uzrunāja?
Apmēram vienā laikā tās sarunas bija. Vienmēr ir jāizanalizē, vai šī sadarbība ir balstīta uz stabilu pamatu. Mēs veicām partijas biedru aptauju, un tā bija par labu ZZS.
Kāpēc noslēdzāt līgumu arī ar apvienību Par labu Latviju? Kad pēdējo reizi esat bijis tās valdes sēdē, kā katru pirmdienu braucat uz ZZS valdi?
Es arī agrāk neesmu piedalījies ne Tautas partijas, ne LPP/LC valdes sēdēs. Līgums ar PLL bija turpinājums tai sadarbībai, kāda bija izveidojusies ar TP un LPP/LC, kuras ir arī Liepājas domē. Iepriekšējā Saeimā Tautas partijai un LPP/LC bija liela ietekme, un mums bija konstruktīva sadarbība. Tajā laikā varas centrs vairāk bija valdībā. Ministru prezidents Aigars Kalvītis to bija koncentrējis premjera birojā. Saimnieciskie jautājumi toreiz tika Liepājai labvēlīgi risināti. Tolaik ir likts pamats tam, kas turpinās šodien, piemēram, Liepājas ostas padziļināšana, ostas pievadceļu izbūve.
Kurus Liepājas projektus jau ir paguvusi atbalstīt šī valdība?
Valdības deklarācijā ir iezīmēti mums svarīgi projekti, pie kuriem ir uzsākts darbs. [Piemēram, atbalstīt lieljaudas elektrostacijas celtniecību Liepājā - red.] Aktuāls ir jautājums par Liepājas koncertzāles projektu. Par Liepājas mūziķu varēšanu nebūtu jāstrīdas. Arī Eirovīzijā uzvarēja Liepājas mūziķi. Koncertzāle būs mājvieta Liepājas simfoniskajam orķestrim, kas ir valsts orķestris.
Kā tas var būt, ka Liepājā viss notiek, bet pašvaldība ir ar ļoti zemu vērtētiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju un ir viena no četrām lielajām pilsētām, kas vēl saņem dotāciju no valsts?
Liepāja gan vēsturiski, gan arī šodien savu attīstību ir bāzējusi uz eksporta rūpniecību un ostu. Ja 2008. gada sākumā Liepājai bija zemākais bezdarba rādītājs - 4,6% - un uzņēmumiem bija lielas grūtības atrast darbiniekus, tad 2008. gada vidus jau bija pasaules ekonomiskās krīzes karstākais laiks un gada otrajā pusē gandrīz visi Liepājas ražojošie uzņēmumi pilnīgi vai daļēji pazaudēja savus tirgus. Tad 2009. gada sākumā bezdarba līmenis strauji uzauga uz 19%. Eksporta rūpniecība ir viena no svarīgākajām Latvijas ekonomikas sadaļām. Liepājas uzņēmumi 2009. gadā aktīvi strādāja pie jauna tirgus meklējumiem. Pēdējie dati rāda, ka, salīdzinot ar 2009. gadu, par vairāk nekā 30% ir 2010. gadā pieaudzis rūpniecības apjoms. Bezdarbs pakāpeniski samazinās un ir ap 16%. Rūpniecībai ciešot, samazinājās darba vietas un darba algas. Finanšu ministrija veido budžeta prognozi nevis uz iepriekšējā gada, bet gan uz 2009. gada bāzes. Mums tas bija vissliktākais gads. Taču Liepājas ostā kravu apjoms nesamazinājās. Tā arī ir viena no nozarēm, uz kuru valdībai jāliek lielāks akcents.
Pērnajā vasarā bijāt Ventspilī un A. Lembergs - Liepājā. Pēc cik gadu pārtraukuma notika šie abpusējie pieredzes apmaiņas braucieni?
Tik aktīva sadarbība kā šobrīd nav bijusi.
Vispār nav bijusi?
Nu nebija tik aktīva sadarbība. Pilsētās ir ostas, kas vairāk vai mazāk konkurē un konkurēs. Ir projekti, kur investors brauca gan uz Liepāju, gan Ventspili un izvērtēja, kur viņš investēs. Mēs esam atraduši veidu, kā pilsētas var sadarboties. Sadarbība vienmēr nes augļus, un tā ir izdevīga abām pilsētām un Latvijai.
Ja jau nes augļus, tad kāpēc tik vēlu tā sākās?
Labāk vēlāk nekā nekad. Vienmēr atnāk īstais brīdis, kad sadarbībai ir stabilāka platforma.
Kurš vada valdību - Aivars Lembergs vai Valdis Dombrovskis?
Viennozīmīgi Valdis Dombrovskis. Viņš ir kā kuģa kapteinis, kurš vada šo kuģi. Ir jautājums, cik daudz kapteinis uzklausa koalīcijas komandas padomus un cik argumentēti mēs tos mākam pasniegt. Problēma ir tā, ka krīžu laikā ir pazaudēts kuģa kurss. Ir milzīgi daudz dažādu attīstības dokumentu, bet mums nav reģionālā skatījuma. Ja valdības vadītājs ar visu savu komandu aizbrauktu uz Liepāju, Daugavpili, vai Ventspili… Katram no attīstības centriem būtu jānodefinē džentlmeņa komplekts, kam tur ir jābūt. Piemēram, Liepājā ir rūpniecība un valdība varētu atbalstīt tās atsevišķas programmas. Jelgava ir nozīmīgs izglītības centrs. Tā es gribētu Latvijas attīstību skatīties. Piemēram, Lietuvā Kauņa ir rūpniecības un loģistikas centrs, Palanga - tūrisma un izklaides centrs, Klaipēdā ir osta un galvenais loģistikas centrs.
Vai šī valdība nedomā par attīstību?
Tā ir viena no skumjajām lietām. Man nav nācies piedalīties diskusijās, kur tiktu zīmētas attīstības vīzijas, uz kurieni Latvijai virzīties.
Jūs esat ierosinājis par to runāt?
Es jums arī ieteiktu palasīt tādu grāmatiņu Sliktie samarieši [autors Hadžūns Čangs]. Šī grāmata ir noderīga visiem, kas vēlas celt savas valsts labāku nākotni. Bagāto valstu netīrās sirdsapziņas noslēpumi (rāda rakstīto - red.). Grāmatu sarakstījis ekonomists, kurš ir strādājis Pasaules Bankā, konsultējis dažādas starptautiskas organizācijas. Tajā ir aprakstīts, kā, izvēloties dažādu ārvalstu konsultantu ieteikumus, vajadzētu pārdomāt, cik mūsu situācijai tie ir piemērojami. Attīstītās valstis mēģina iestāstīt, ka mums nevajag nodarboties ar protekcionismu, ar subsīdijām uzņēmējiem un lauksaimniekiem un ka vajag visu privatizēt. Tajā pašā laikā šīs valstis tieši tā ir savu labklājību sasniegušas.
Taču valdībai tagad jākonsolidē 50 miljoni latu. Kā jūs piedāvātu to izdarīt?
No valdības puses jau kuro nedēļu nav neviena pozitīva lēmuma, nevienas pozitīvas ziņas. Valsts jau nav kaut kāda mistiska institūcija. Valsts - tie ir cilvēki. Nevar runāt, ka vienīgais svarīgais uzdevums ir šī Finanšu ministrijas līdzekļu samazināšana. Tas nav galvenais mērķis. Mūsu valstij mērķis ir atrast kursu, uz kuru valsts kuģim virzīties. Šobrīd izskatās, ka kuģis ir norāvies no enkura un dreifē.
Ko jūs piedāvājat darīt tagad?
Vai jūs esat bijusi sarunās ar Valūtas fondu?
Vai jūs vai zaļie zemnieki neesat bijuši?
Nē, mēs neesam bijuši. Varbūt tajās sarunās tiek runāts kaut kas tāds, kas nav citiem jādzird. Ko darīt. Izlasām šo grāmatu.
Vienā naktī?
Ja budžetu var pieņemt vienā naktī, tad kāpēc nevar šo grāmatu izlasīt. Tad pārrunājam ar aizdevējiem, uz kurieni ejam. Palielinot nodokļus un mazinot tautai ienākumus, - tas ir ceļš uz nekurieni. Finanšu ministrija visus ZZS piedāvājumus ir noraidījusi. Tur bija lietas, ko varēja mazināt. Varētu taču neaizbraukt kādā komandējumā. Varētu nekustamos īpašumus pārskatīt.
Tad vajag vērtēt visu laukumu - arī ZZS atbildībā esošo Satiksmes ministriju.
Protams. Visos laukumos, nevienu neaizmirstot. Mums Liepājā Attīstības pārvalde pagājušajā gadā atradās atsevišķās telpās. Šobrīd tā ir Liepājas domes galvenajā ēkā. Valdībai vajadzētu vairāk uzklausīt partnerus, vairāk dalīties ar viņiem informācijā, kas ir premjera rīcībā.
Cik ilgi šī valdība strādās?
Tai ir visas iespējas darboties. Tikai pareizi jānosaka kurss un vairāk jāuzklausa ražotāji, biznesa pārstāvji. Piemēram, lai Liepājas metalurgs ieietu kādā tirgū, tam ir vajadzīga sertifikācija. Kad Liepājas metalurgs bija viens no lielākajiem eksportētājiem uz Ameriku, mums draudzīgā Amerika vienkārši vienā dienā aiztaisīja Metalurgam to tirgu un kā mazu kucēnu izmeta ārā, jo esam maza valsts. Kāpēc nevar Latvijas valstī ieviest produktu sertificēšanu? Latvijā ir liels zāļu ražotājs Grindeks. Lai tas ieietu kādā Eiropas tirgū, viņam vajag sertificēt savu produktu. Lai ienāktu zāles no ārpasaules, šeit tā procedūra ir vienkāršāka. Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecībā tiek izmantots Baltkrievijas, nevis Latvijas lielākā nodokļu maksātāja Liepājas metalurga metāls. Liepājas metalurgs brīžiem eksportē 99% savas saražotās produkcijas. Vai tas ir izdevīgi Latvijas valstij?
Jūs esat koalīcijā, kur par to varat runāt.
Mēs varam ieteikt, bet pārāk maz ir diskusiju koalīcijas sēdēs. Diskusija, vai semināra par stratēģiskiem mērķiem jau nav. Valdībai būtu svarīgi pateikt valsts attīstības virzienus. Nepietiek, ka viens ministrs aizbrauc uz Daugavpili. Taču dziļi reģionu problēmās nav iedziļinājusies neviena valdība. Valsts nav tikai Rīga.
Vai būtu jānomaina kāds ministrs?
Tas jājautā kuģa kapteinim. Tas ir valdības vadītāja kompetencē. Es jau ceru, ka varbūt kādreiz Latvijas valdībā strādās ministri, kuri ir savas nozares labākie profesionāļi.
Kurš par viņiem uzņemsies politisko atbildību? Tagad to dara partijas.
Premjeram ir jābūt tam, kurš kontrolē un dod uzdevumus. Es nezinu, kā tas šobrīd notiek iekšējā sadarbībā. Ja runājam par profesionāļiem, tad veselības ministrs Juris Bārzdiņš [deleģēja Liepājas partija] ir ar labu izglītību un pieredzi veselības nozarē un slimnīcas vadībā. Jautājums, vai viņam ir pietiekams atbalsts no valdības.
Vai jūs atbalstāt Valda Zatlera atkārtotu ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā?
ZZS valdē un frakcijā par to vēl nav debatēts. Valdis Zatlers ir cienījamākais kandidāts šobrīd. Nezinu, vai ir kāda vēl labāka kandidatūra. Nesen biju Lietuvā valsts vizītē kopā ar prezidentu un redzēju, kā Latvija Zatlera personā tika pārstāvēta visaugstākajā līmenī ļoti kvalitatīvi. Manuprāt, to pieredzi, kādu ir ieguvis V. Zatlers, Latvijas valstij būtu lietderīgi izmantot.