«Nav runa par vēlēšanu kļūdām. Tautas partijai tā mugursoma ir pilna ar netīkamu bagāžu - TP bija ieguvusi augstprātīgas partijas tēlu, personāliju kļūdas strauji grāva uzticību par kompetenci,» pirms sestdien paredzētā TP kongresa Dienai atzina A. Šķēle un pieminēja vēl nepabeigto tiesvedību jautājumā par iespējamajiem pārkāpumiem 9. Saeimas vēlēšanu kampaņā. Tā var beigties ar ievērojamas summas atmaksāšanu Valsts kasē. A. Šķēle gan vēl cer, ka partijas argumenti pārliecināšot Augstāko tiesu. Kad A. Šķēle esot atsaukts atpakaļ un uzņēmies partijas vadību, TP «atradās uz tādām kā lejupslīdošām eskalatora kāpnēm, mugursoma bija gana pilna un nevarēja tā viegli apgriezties un uzskriet pa tām kāpnēm augšā».
Zaudē cīņā ar ZZS
Tautas partijā joprojām ir ap 1200 biedru. Saeimā TP pārstāv četri deputāti - A. Šķēle, Edgars Zalāns, Māris Kučinskis un Imants Jānis Bekešs. Gada laikā no TP esot izstājušies 47 biedri. Partijai jeb drīzāk no tās sarakstiem ievēlētajiem cilvēkiem joprojām vēl ir pietiekama ietekme pašvaldībās, bet - ne vairs tik liela, cik pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. No TP izstājās Saldus novada domes priekšsēde Indra Rassa, kam īstos iemeslus tā arī neviens nav pateicis. TP valdes pārstāvji toreiz sacīja, ka tas noticis Zaļo un Zemnieku savienības spiediena dēļ. Par TP nopietnāko politisko konkurentu ilgus gadus bija pamats uzskatīt Zaļo un Zemnieku savienību, jo tās abas bija reģionos spēcīgākās partijas, kas savstarpēji cīnījās par vēlētāju ārpus Rīgas. ZZS šajā cīņā ir ne tikai uzvarējusi, bet arī cenšas vājināt TP resursus novados. Lūgts to komentēt, viens no ZZS līderiem Augusts Brigmanis tikai atsmēja, ka nekas tāds nenotiekot. TP aiziešanu no Valda Dombrovska (JL) pirmās valdības var uzskatīt par nopietnu kļūdu tieši šo abu politisko spēku sāncensības kontekstā, jo tā deva iespēju ZZS atsperties un palielināt ietekmi.
No TP ir izstājies arī bijušais Saeimas un Limbažu novada domes deputāts Ziedonis Rubezis. Neoficiāla informācija bija, ka viņš tā rīkojies, lai varētu startēt konkursā uz kādu pašvaldības iestādes vadītāja amatu. Limbažu novadu vada ZZS. Z. Rubezis Dienai sacīja, ka tā nav tiesa - viņš strādājot Rīgā, bet dzīvojot Vidrižos, ceļā esot jāpavada daudz laika, un neesot, kad nodarboties ar politisko darbību. Tas neskan pārliecinoši no vietējā politiķa mutes, kuram savā pašvaldībā būtu jāpārstāv partija, no kuras viņš ievēlēts. Atšķirībā no LPP/LC, kuru masveidā atstāja pat veselas nodaļas, TP situācija nav tik kritiska. Arī Liepājas domes priekšsēža vietniece Silva Golde Dienai stāstīja, ka viņa uzticas TP vadībai, apzinoties, ka partija tagad «nav procesa virzītāja», bet labējās konservatīvās ideoloģijas nišā ir vieta un ar profesionālu piedāvājumu ir iespēja tajā nostiprināties. S. Golde atzīst, ka daudziem TP biedriem pašvaldībās tagad ir nopietns pārdomu laiks.
Daudz ko var izšķirt šis kongress, jo partijā ir cilvēki, kas nogaida. Viņu vidū ir arī Alūksnes novada vadītājs Aivars Fomins, kuram būšot svarīgi, vai kongress pietiekami skaidri atbildēs uz jautājumiem par TP tālāko darbību. Madonas novada domes priekšsēdis Andrejs Ceļapīters, kura novada slimnīcu un izglītības iestādes šajā nedēļā apmeklēja ZZS pārstāvji, ir nogaidošās pozīcijās. Taču viņa sacītais, ka vietējiem deputātiem lielās politikas problēmas nav tik aktuālas un vairāk interesē reģionālā attīstība, liecināja par gatavību drīzāk pievienoties reģionālo partiju veidotājiem. Arī M. Kučinskis domā - ja arī TP atstās tās vietējie līderi, viņi «nesasēdīsies pa Vienotības un ZZS laivām». Visticamāk, viņi uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2013. gadā veidos reģionālās partijas.
Brīnumu nesola
No sarunas ar A. Šķēli kļuva skaidrs, ka nekādu brīnumainu piedāvājumu, ko partijas biedri varētu gaidīt kongresā, priekšsēdis piedāvāt nevarēs. PLL ir Saeimas opozīcijā, un vienīgais, ko tā var apsolīt, - īstenot saprātīgu un sabiedrībai saprotamu politiku, kā arī panākt, lai koalīcija tajā ieklausās. Bieži tā arī notiekot un valdības priekšlikumos TP saredzot savas idejas. Tie tagad ir agrākās varas partijas mazie politiskie prieciņi. Kopīgu startu ar LPP/LC vēlēšanās TP priekšsēdis par kļūdu neuzskata, jo šīs esot bijušas apvienību vēlēšanas - 10. Saeimā iekļuva tikai tie spēki, kuri startēja no apvienību sarakstiem.
Parasti TP savu kongresu rīkoja gada nogalē, bet šoreiz tas ticis trīs reizes pārcelts, lai dažādos forumos izvērtētu notikušo un lai «nosēstos emocijas». Kongresa laika pārlikšanas dēļ tajā nepiedalīsies partijas otrais priekšsēdis Atis Slakteris, kurš sen ieplānojis šajā dienā braucienu pie meitas uz Londonu. Interesi par TP viņš zaudējis nav un nāk arī uz TP valdes sēdēm. Cita TP kādreizējā vadītāja un ekspremjera Aigara Kalvīša gan kongresā nebūšot, jo viņš vairs neesot aktīvajā politikā. No bijušajiem līderiem uz kongresu plānojis ierasties tikai Mareks Segliņš, kurš arī vairs neesot aktīvs politikā, bet joprojām atbalsta konservatīvos uzskatus un tos politiskos spēkus, kas ir draudzīgi uzņēmējiem.