Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Tautsaimniecība grūstošā Krie vijas rubļa ēnā

Straujais Krievijas rubļa kritums sabiedrībā izsaucis plašu rezonansi par eksportētāju likteni un to, cik lielu postu tas varētu nodarīt Latvijas tautsaimniecībai.

Rubļa vērtības samazināšanās ilgst jau apmēram pusotru gadu, un šajā laikā tā vērtība pret eiro sarukusi gandrīz divkārt, turklāt līdz ar naftas cenas samazināšanos Krievijas valūtas vērtības krituma temps kļuvis straujāks. Pērn maijā viens eiro bija apmēram 40 rubļu vērts, savukārt pagājušo piektdien rīta pusē tā vērtība svārstījās ap 75 rubļu atzīmi.

Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka neatkarīgi no norēķinu valūtas rubļa kursa kritums skar visus uzņēmējus, kas eksportē preces un pakalpojumus uz Krieviju: «Ja norēķini notiek rubļos, tad sakarā ar šīs valūtas kursa kritumu eksportētāju ienākumi būtiski samazinās un bizness var kļūt nerentabls. Savukārt, ja norēķini par eksportu tiek saņemti eiro vai citā valūtā, jāņem vērā, ka preču pircējiem Krievijā cenas dažu mēnešu laikā pieaugušas aptuveni divkārt. Var teikt, ka no Latvijas eksportētās preces, kuru iepriekšējās cenas bija tautas klases līmenī, patlaban Krievijas patērētājiem kļūst par luksusa precēm un to cenas var atļauties maksāt ierobežots pircēju loks.» Rubļa vērtības samazinājuma sekas vērojamas jau tagad. Pagājušajā nedēļā tika saņemta ziņa, ka Ventspils zivju konservu kombināts no janvāra uz laiku samazinās ražošanas jaudu un atlaidīs 400 darbinieku.

Medaļas divas puses

«Naftas un rubļa lejupvēliens ir vienas monētas divas puses,» secina DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un norāda uz to, ka daļa eksportētāju no pašreizējās situācijas cietīs: «Visvairāk to jutīs daļa no pārtikas pārstrādes sektora, arī mašīnbūve. Samazinoties naudas apjomam nekustamo īpašumu pirkšanai Latvijā, ietekme būs arī uz celtniecību. Mūsu zivju konservu ražotājiem ir spēcīgas tirgus pozīcijas Krievijā, viņi spēs piespiest pircējus uzņemties kursa starpības radīto cenu pieaugumu, taču lejupvērsta ietekme uz eksporta cenām un vēl jo vairāk - apjomiem būs.»

Vienlaikus viņš vērš uzmanību arī uz ieguvumiem. Proti, iepriekšējos divos gados minerālproduktu neto imports bijis ap 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. Pamatā tā ir nafta un gāze. Cenas šobrīd ir ap 45% no tām, kādas bija gada pirmajā pusē. «Tātad, šādam cenu līmenim saglabājoties, ietaupījums pārsniegtu 2% no IKP, kas būtu ap 500 miljoniem eiro vai vairāk,» uzskata DnB speciālists.

Lētākas izejvielas

Nafta nav vienīgā izejviela, attiecībā uz kuru izjūtams cenu kritums. Elektromateriālu un iekārtu ražotāja a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš zina teikt, ka līdz ar ieilgušo rubļa vērtības kritumu kaimiņvalsts piegādātāju produkcijas realizācijas cenas eiropiešiem kļūst pievilcīgākas. Tomēr viss atkarīgs no tā, kurā segmentā un ar kādu produkcijas veidu konkrētais uzņēmums darbojas. Proti, cenu var ietekmēt kvotas, kā tas, piemēram, ir gadījumā ar metāliem, vai atbilstība dažādiem Eiropas standartiem, kā tas ir ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.

Tomēr kopējā virzība ir vērsta uz to, lai cenas kļūtu labvēlīgākas tiem, kas Krievijas produkciju iepērk. Šajā sakarā L. Meņģelsone atsaucas uz alkohola ražotāja a/s Latvijas balzams viedokli, ka «pašlaik ir dzīres tiem, kuri iegādājas izejvielas Krievijā».

Krīt rezervācijas

SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša stāsta, ka rubļa vērtības samazināšanos tūrisma nozare izjūt jau visu šo gadu: «Ja runājam par Jaunā gada sagaidīšanu Latvijā, kas Krievijas iedzīvotājiem ir samērā populāra, rezervāciju skaits kopumā samazinājies par 40-70%.» I. Keiša gan uzskata, ka tas uz tūrisma nozari neatstās graujošu iespaidu, jo uzņēmumi meklē iespējas Krievijas tūristus aizstāt ar citiem, notiek darbs pie citu postpadomju valstu, Turcijas un Āzijas valstu tūristu piesaistes, taču veiksmīga šī procesa realizācija prasa laiku. Nākamo gadu I. Keiša prognozē kā salīdzinošas stabilitātes gadu, kad nozare var piedzīvot pat nelielu izaugsmi.

Krievijas iedzīvotāju tēriņu samazināšanās skar arī nekustamā īpašuma sektoru. Kā stāsta nozares kompānijas Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš, daļu no Krievijas pilsoņiem, kuri bija plānojuši Latvijā iegādāties īpašumu, rubļa kursa straujā lejupslīde atturējusi no darījumiem, jo noskatītais īpašums rubļos maksā ievērojami vairāk nekā pirms neilga laika. «Pircējiem ir gan psiholoģiska barjera, gan arī finansiālas grūtības, jo, ja kaut vai daļa pirkumam paredzētās summas atlikta rubļos, tagad, lai iegādātos eiro, ar to vienkārši vairs nepietiek. Tomēr ir arī klienti, kas steidz darījumus pabeigt vēl šogad, tā nodrošinoties pret rubļa vērtības tālāku samazināšanos,» situāciju raksturo A. Riekstiņš.

Svarīga stabilitāte

«Jautājums ir nevis par to, cik lielā mērā rubļa kurss vēl varētu kristies, bet gan kad iestāsies stabilizācija. Skaidrs, ka tuvākajā laikā valūtas kurss noteikti neatgriezīsies 30 vai 40 rubļu par eiro līmenī, kā tas bija agrāk, taču, ja tirgus stabilizēsies kaut vai 75, 80 vai kaut 95 rubļu līmenī par eiro, situācija normalizēsies,» vērtē zāļu ražotāja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš un stāsta, ka norēķini par piegādāto produkciju Krievijai notiek rubļos, bet kompānija šīs valūtas potenciālos riskus iepriekš jau iekļāvusi aprēķinos, tādējādi patlaban notiekošās rubļa kursa svārstības nekādā ziņā neapdraud uzņēmuma finansiālo stabilitāti. «Tas, kas baidās no vilka, mežā neiet. Pēdējos 18 gados kopš uzņēmuma privatizācijas varbūt bijuši divi trīs gadi, kad kādā no NVS valstīm nebūtu finansiāla vai politiska rakstura problēmu. Valūtas devalvācijas jāvērtē arī kā laiks, kad palielināt savu tirgus daļu,» uzskata Olainfarm pārstāvis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Latvijas ārējā tirdzniecība ar Krieviju

Eksports (2013. g): 1,16 miljardu eiro
Eksports (2014. g. trijos ceturkšņos): 0,78 miljardi eiro
Izmaiņa pret 2013. gada trijiem ceturkšņiem: -2,7%
Imports (2013. g.): 1,06 miljardi eiro
Imports (2014. g. trijos ceturkšņos): 0,74 miljardi eiro
Izmaiņa pret 2013. gada trijiem ceturkšņiem: -4,9%
Svarīgākās eksportpreces uz Krieviju 2014. gada 3. ceturksnī: pārtika un dzērieni (41,5%), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (17,1%), ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija (10,3%)
Viesnīcās un tūristu mītnēs apkalpoto viesu skaits no Krievijas
2014. gada deviņos mēnešos: 240,7 tūkst.
2013. gada deviņos mēnešos: 239,2 tūkst.
Avots: CSP

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kā Latvijai vērtēt Trampa atgriešanos

Naktī uz trešdienu, kad TV tiešraidēs ASV karte strauji iekrāsojās sarkanā (republikāņu) krāsā un bija skaidrs, ka tiekam iemesti bīstamā nenoteiktības laika posmā, mikroblogošanas vietnē X ierakst...








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?