Rubļa vērtības samazināšanās ilgst jau apmēram pusotru gadu, un šajā laikā tā vērtība pret eiro sarukusi gandrīz divkārt, turklāt līdz ar naftas cenas samazināšanos Krievijas valūtas vērtības krituma temps kļuvis straujāks. Pērn maijā viens eiro bija apmēram 40 rubļu vērts, savukārt pagājušo piektdien rīta pusē tā vērtība svārstījās ap 75 rubļu atzīmi.
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka neatkarīgi no norēķinu valūtas rubļa kursa kritums skar visus uzņēmējus, kas eksportē preces un pakalpojumus uz Krieviju: «Ja norēķini notiek rubļos, tad sakarā ar šīs valūtas kursa kritumu eksportētāju ienākumi būtiski samazinās un bizness var kļūt nerentabls. Savukārt, ja norēķini par eksportu tiek saņemti eiro vai citā valūtā, jāņem vērā, ka preču pircējiem Krievijā cenas dažu mēnešu laikā pieaugušas aptuveni divkārt. Var teikt, ka no Latvijas eksportētās preces, kuru iepriekšējās cenas bija tautas klases līmenī, patlaban Krievijas patērētājiem kļūst par luksusa precēm un to cenas var atļauties maksāt ierobežots pircēju loks.» Rubļa vērtības samazinājuma sekas vērojamas jau tagad. Pagājušajā nedēļā tika saņemta ziņa, ka Ventspils zivju konservu kombināts no janvāra uz laiku samazinās ražošanas jaudu un atlaidīs 400 darbinieku.
Medaļas divas puses
«Naftas un rubļa lejupvēliens ir vienas monētas divas puses,» secina DnB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš un norāda uz to, ka daļa eksportētāju no pašreizējās situācijas cietīs: «Visvairāk to jutīs daļa no pārtikas pārstrādes sektora, arī mašīnbūve. Samazinoties naudas apjomam nekustamo īpašumu pirkšanai Latvijā, ietekme būs arī uz celtniecību. Mūsu zivju konservu ražotājiem ir spēcīgas tirgus pozīcijas Krievijā, viņi spēs piespiest pircējus uzņemties kursa starpības radīto cenu pieaugumu, taču lejupvērsta ietekme uz eksporta cenām un vēl jo vairāk - apjomiem būs.»
Vienlaikus viņš vērš uzmanību arī uz ieguvumiem. Proti, iepriekšējos divos gados minerālproduktu neto imports bijis ap 6% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoma. Pamatā tā ir nafta un gāze. Cenas šobrīd ir ap 45% no tām, kādas bija gada pirmajā pusē. «Tātad, šādam cenu līmenim saglabājoties, ietaupījums pārsniegtu 2% no IKP, kas būtu ap 500 miljoniem eiro vai vairāk,» uzskata DnB speciālists.
Lētākas izejvielas
Nafta nav vienīgā izejviela, attiecībā uz kuru izjūtams cenu kritums. Elektromateriālu un iekārtu ražotāja a/s Energokompānija Jauda komercdirektors Ivars Eniņš zina teikt, ka līdz ar ieilgušo rubļa vērtības kritumu kaimiņvalsts piegādātāju produkcijas realizācijas cenas eiropiešiem kļūst pievilcīgākas. Tomēr viss atkarīgs no tā, kurā segmentā un ar kādu produkcijas veidu konkrētais uzņēmums darbojas. Proti, cenu var ietekmēt kvotas, kā tas, piemēram, ir gadījumā ar metāliem, vai atbilstība dažādiem Eiropas standartiem, kā tas ir ar augstākas pievienotās vērtības produktiem.
Tomēr kopējā virzība ir vērsta uz to, lai cenas kļūtu labvēlīgākas tiem, kas Krievijas produkciju iepērk. Šajā sakarā L. Meņģelsone atsaucas uz alkohola ražotāja a/s Latvijas balzams viedokli, ka «pašlaik ir dzīres tiem, kuri iegādājas izejvielas Krievijā».
Krīt rezervācijas
SIA Latvia Tours direktore Ieva Keiša stāsta, ka rubļa vērtības samazināšanos tūrisma nozare izjūt jau visu šo gadu: «Ja runājam par Jaunā gada sagaidīšanu Latvijā, kas Krievijas iedzīvotājiem ir samērā populāra, rezervāciju skaits kopumā samazinājies par 40-70%.» I. Keiša gan uzskata, ka tas uz tūrisma nozari neatstās graujošu iespaidu, jo uzņēmumi meklē iespējas Krievijas tūristus aizstāt ar citiem, notiek darbs pie citu postpadomju valstu, Turcijas un Āzijas valstu tūristu piesaistes, taču veiksmīga šī procesa realizācija prasa laiku. Nākamo gadu I. Keiša prognozē kā salīdzinošas stabilitātes gadu, kad nozare var piedzīvot pat nelielu izaugsmi.
Krievijas iedzīvotāju tēriņu samazināšanās skar arī nekustamā īpašuma sektoru. Kā stāsta nozares kompānijas Latio tirdzniecības vadītājs Aldis Riekstiņš, daļu no Krievijas pilsoņiem, kuri bija plānojuši Latvijā iegādāties īpašumu, rubļa kursa straujā lejupslīde atturējusi no darījumiem, jo noskatītais īpašums rubļos maksā ievērojami vairāk nekā pirms neilga laika. «Pircējiem ir gan psiholoģiska barjera, gan arī finansiālas grūtības, jo, ja kaut vai daļa pirkumam paredzētās summas atlikta rubļos, tagad, lai iegādātos eiro, ar to vienkārši vairs nepietiek. Tomēr ir arī klienti, kas steidz darījumus pabeigt vēl šogad, tā nodrošinoties pret rubļa vērtības tālāku samazināšanos,» situāciju raksturo A. Riekstiņš.
Svarīga stabilitāte
«Jautājums ir nevis par to, cik lielā mērā rubļa kurss vēl varētu kristies, bet gan kad iestāsies stabilizācija. Skaidrs, ka tuvākajā laikā valūtas kurss noteikti neatgriezīsies 30 vai 40 rubļu par eiro līmenī, kā tas bija agrāk, taču, ja tirgus stabilizēsies kaut vai 75, 80 vai kaut 95 rubļu līmenī par eiro, situācija normalizēsies,» vērtē zāļu ražotāja Olainfarm valdes loceklis Salvis Lapiņš un stāsta, ka norēķini par piegādāto produkciju Krievijai notiek rubļos, bet kompānija šīs valūtas potenciālos riskus iepriekš jau iekļāvusi aprēķinos, tādējādi patlaban notiekošās rubļa kursa svārstības nekādā ziņā neapdraud uzņēmuma finansiālo stabilitāti. «Tas, kas baidās no vilka, mežā neiet. Pēdējos 18 gados kopš uzņēmuma privatizācijas varbūt bijuši divi trīs gadi, kad kādā no NVS valstīm nebūtu finansiāla vai politiska rakstura problēmu. Valūtas devalvācijas jāvērtē arī kā laiks, kad palielināt savu tirgus daļu,» uzskata Olainfarm pārstāvis.