«Igaunijā jau tuvā nākotnē darbu varētu zaudēt 34 000 cilvēku jeb 5,5% nodarbināto, par kuriem ar lielu pārliecību var teikt, ka viņu funkcijas veiks tehniskie līdzekļi un programmas,» tādas ir Igaunijas valdības padomnieka informācijas tehnoloģiju jautājumos Sīma Sikuta prognozes, vēsta ziņu aģentūra LETA, atsaucoties uz Igaunijas mediju Postimees. S. Sikuts pieļauj, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstības rezultātā nākotnē Igaunijā darbu varētu zaudēt kopumā līdz pat 70% strādājošo.
Dienas aptaujātie Latvijas nodarbinātības eksperti gan ir citās domās un uzskata, ka mūsu valstī nākotnē nav prognozējams ievērojams bezdarba kāpums tieši IKT attīstības rezultātā. Cita lieta, ka saruks pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka. Būtiskas ir katra strādājošā individuālās profesionālās prasmes, cik tās ir atbilstošas mūsdienu darba tirgum. Piemēram, grāmatvedim patlaban vajadzīgas citas prasmes nekā pirms desmit gadiem, taču tas nenozīmē, ka pilnībā izzūd pati profesija. Turklāt Latvijas problēma ir izglītota darbaspēka trūkums. Tas nozīmē, ka nākotnē, attīstoties IKT, bezdarbs būs arvien vairāk strukturāls jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, būs strādājošie, kuru prasmes darba tirgū tiks pieprasītas un atbilstoši novērtētas, un būs strādājošie ar novecojušām prasmēm vai pat vispār bez tām, kuri darbu atrast nevarēs.
Pašlaik Latvijā nav vērojamas tendences, ka ražojošie uzņēmumi automatizācijas un modernizācijas dēļ atlaistu strādājošos vai sludinātu mazāk vakanču, Dienai apliecina Nodarbinātības valsts aģentūras Rīgas filiālē, kā arī Daugavpils filiālē. Arī vakanču portāla Workingday mārketinga direktors Māris Silinieks bilst, ka pagaidām šādas tendences nav novērotas. «Ja Latvijā būtu tādi lieli ražojoši uzņēmumi, kuros vienkārši konveijeri ar roku darba izmantošanu tiktu aizstāti ar automatizētām līnijām, tad, iespējams, varētu runāt par darba vietu sarukšanu. Bet Latvijā jau tā nav. Pašlaik man grūti iedomāties profesijas, kuras pilnībā varētu aizstāt ar tehnoloģijām,» uzsver M. Silinieks.
Arī Mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumu asociācijas prezidents Vilnis Rantiņš ir pārliecināts, ka ražošanas automatizācija un modernizācija neradīs lielu darbaspēka pārpalikumu. «Lai gan mūsu nozarē uzņēmumi ik gadu ražošanas modernizācijā iegulda vairākus miljonus eiro, vēl joprojām 10% no darba vietām ir vakantas. Nomainot parastos darbagaldus pret automatizētiem, viens cilvēks var apkalpot četrus galdus, nevis tikai vienu, un viņam jābūt ar specifiskām profesionālajām prasmēm. Tas, ka jau pašlaik nozarē nav vajadzīgs mazkvalificēts darbaspēks, gan ir tiesa.»
Arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss stāsta, ka vienkāršajiem roku darba veicējiem bez izglītības mežā darba nav, taču izglītotu strādnieku trūkst.
Arī Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Signe Bāliņa uzsver, ka jautājums ir par atbilstošām profesionālajām prasmēm. «Profesijas mainās un transformējas. Nav tā, ka darbinieks vispār vairs nav vajadzīgs, taču tas, kas viņam jāmāk, gan ir mainīgs. Piemēram, kādreiz bija tāda profesija kā tekstu ievadīšana datorā, tagad tā ir teju izzudusi. Attīstoties grāmatvedības automatizētajām sistēmām, lielajos uzņēmumos ar laiku vairs nebūs nepieciešami grāmatvežu palīgi,» norāda S. Bāliņa un uzsver, ka jārunā nevis par bezdarba palielināšanu IKT attīstības rezultātā, bet profesiju transformāciju un prasmju nomaiņu.
Turklāt S. Bāliņa mudina ņemt vērā, ka IKT attīstības rezultātā rodas jaunas profesijas, kurās nepieciešami strādājošie. IKT nozares eksperte teic, ka «pašlaik mēs pat iedomāties nevaram, kādas jaunas profesijas nākotnē varētu parādīties. Taču tām, protams, nederēs vecās prasmes».