Attiecīgi skandāli, kas aizvadītajā gadā tricināja mūsu juristu saimi - tiesnešu cunfti, maksātnespējas procesa meistarus utt. - varbūt vērtējami negatīvāk nekā daudzas deputātu vai ierēdņu glupības.
Mēģinot šo nepatīkamo gaisotni vērtēt konstruktīvi, jānodala divas lietas. Blēdīgo trešās varas un tiesībsargājošo institūciju kopumā pārstāvju ķeršana un reāla sodīšana neapšaubāmi ir vajadzīga. Tomēr tikpat rūpīgi jāskatās uz normatīvo regulējumu korpusu, kas vispār paver ceļu šādām nelietībām. Jo nav noslēpums, ka nereti publika dusmās lauž krēslus, bet saņem atbildi, ka «tādi nu mums tie likumi ir». Ja netiks likvidēti brāķi likumdošanā - zināmā mērā vienalga, kurš par tiem atbildīgs, tas jau ir otršķirīgi -, tad «puvušo ābolu» izskaušana trešajā varā būs cīņa ar vējdzirnavām.
Neieslīgstot minējumos, kāpēc tas tā notika, tomēr pirmā un otrā varas atzara reakcija uz minēto problēmu aizvadītajā gadā bija pārāk lēnīga un frāžaina.