Olaines cietuma jaunajā korpusā notiks atkarīgo noziedznieku rehabilitācija. Tajā paredzēts uzņemt ap 200 personu.
Aktīvi noris arī rehabilitācijas sistēmas sagatavošana. Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis Māris Luste Dienai atklāj, ka projekta galvenais nolūks ir «izveidot sistēmu, lai vielu atkarībā esošās personas ieslodzījuma apstākļos apgūtu spēju pēc iespējas ilgāk izdzīvot bez atkarību izraisošām vielām, kad būs atbrīvotas». Lai to izdarītu, pārvalde pielāgojusi Polijā un Norvēģijā aprobētas metodikas. Patlaban tiek izstrādāta personālizglītības programma. Pārvalde jau maijā sāks darbinieku uzņemšanu. No septembra viņi pusgadu mācīsies gan cietumzinības, gan arī to, kā strādāt ar atkarīgām personām.
Citiem sapnis
Sistēma sastāv no vairākiem posmiem. Viens no tiem ir kvalitatīva terapija, nākamais - sasniegto rezultātu saglabāšana pēc tam, kad cietumnieks atbrīvots no ieslodzījuma. Ar speciālistiem vien nepietiek, tāpēc Olaines cietuma jaunais korpuss tiks veidots kā piemērota infrastruktūra ar atkarībām sirgstošajiem noziedzniekiem. «Darbs, kas notiks ar klientiem, tiks veidots pēc terapeitiskās kopienas principa. Tam būs liels ieguldījums recidīvu mazināšanā. Šiem cilvēkiem būs strikti reglamentēta dienaskārtība. Iedarbojoties pret atkarības risku, mēs centīsimies iedarboties pret pārējiem riskiem, ko tas rada. Ar klientiem būs individuālās un grupu nodarbības, viņiem būs iespēja apmeklēt bibliotēku un sporta zāli,» klāsta M. Luste.
Viņš noraida iebildumus, ka daudziem atkarīgajiem, kas nav izdarījuši noziegumu, šāda aprūpe ir nesasniedzams sapnis. «Mūsu galvenā vēlme ir, lai šie cilvēki neradītu jaunus upurus, lai mēs neciestu no kāda bijušā ieslodzītā narkomāna. Pieļauju, ka pēc šīs programmas daudzi varēs sākt strādāt un ieguldīt sevi tautsaimniecības izaugsmē. Tā ir sabiedrības drošības stiprināšana,» viņš uzsver.
Cer uzbūvēt bez kavēšanās
Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis izvairīgi runā par bažām par gaidāmās būvniecības kvalitāti, ņemot vērā iepirkumā uzvarējušā RE&RE reputāciju. Viņš tikai norāda, ka pārvaldei ar būvniekiem notiekot regulāras sanāksmes un tiekot darīts viss, lai mazinātu termiņu ievērošanas riskus. Kopumā iepirkumā piedalījušās četras kompānijas, RE&RE spēja piedāvāt viszemāko cenu. «Mēs esam valsts iestāde, mums kā iepirkuma galvenais nosacījums ir jāizvirza zemākā cena. Savā privātajā dzīvē mēs varam būt emocionāli cilvēki, bet diemžēl mums nav lielu manevru iespēju,» saka M. Luste.
Uz jautājumu, vai var cerēt, ka darbs tiks veikts kvalitatīvāk nekā, piemēram, Stradiņa slimnīcas korpusa gadījumā, RE&RE valdes loceklis Didzis Putniņš atbild ar neizpratni: «Nu, jā, darbi [slimnīcas korpusā] ir apturēti. Tālāk - ko jūs gribat teikt? Ir simtiem objektu Latvijā, kuros darbi tiek apturēti, bet tas taču neko nenozīmē.» Uz jautājumu, vai tas, ka notikusi konstrukciju deformācija, arī neko nenozīmē, viņš atbild: «Protams, neko nenozīmē. Gandrīz katrā otrajā būvobjektā notiek kādas izmaiņas, rodas kādas lokālas problēmas. Stradiņu korpusā notiekošais ir vienkārši uzpūsts, ir iestājusies kaut kāda histērija par šo jautājumu.» Pagājušās nedēļas sākumā D. Putniņš pauda pārliecību, ka neatkarīgais eksperts apstiprinās viņa teikto, un tā tiešām notika.
Par Olaines cietumu gan uzņēmējs komentārus nevēlējās sniegt, jo tas patlaban ir projekta stadijā. Jautāts, vai var paļauties, ka cietuma korpuss tiks kvalitatīvi uzbūvēts, viņš atbild: «Viss, ko RE&RE būvē pēc šīs [Zolitūdes] traģēdijas, būs daudz drošāks. Mēs visu darām daudz drošāk nekā līdz tam.»
Izmaksas iespaidīgas
Olaines cietuma korpusa finansēšana nebūt nav vienīgie valsts tēriņi personām, kas izdarījušas noziegumu. Ik gadu tiek veltītas ievērojamas summas, lai nodrošinātu cietumniekiem cilvēka cienīgus apstākļus. Šīs personas lielākoties labi pārzina savas tiesības, vismaz to apliecina fakts, ka ievērojama daļa sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir tieši no notiesātajiem ieslodzījuma vietās. Lielākoties viņi sūdzas par apstākļiem ieslodzījuma vietās un reizēm arī uzvar un saņem no valsts morālo kompensāciju, tomēr visbiežāk zaudē. Piemēram, 2013. gadā kāds ieslodzītais vērsās tiesā, norādot, ka viņam netiek nodrošināta pienācīga ārstēšana, it īpaši HIV un C vīrushepatīta terapija. Viņš zaudēja, jo vīrusu līmenis nebija sasniedzis nepieciešamos rādītājus, lai sāktu terapiju.
Pērn kāds vīrietis vērsās tiesā saistībā ar iespējamu amatpersonu vardarbību Brasas cietumā 2012. gadā, par nepienācīgu medicīnisko aprūpi un ieslodzījuma apstākļiem. Kāds cits apgalvojis, ka cieš no necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas attieksmes. Šis vīrietis arī pārmeta cietuma ārstam, ka tas nav konstatējis traumas pēc notikušās kameras kratīšanas. Vēl kāds cits sūdzējies par Daugavpils cietuma sliktajiem apstākļiem, kas bijuši par iemeslu, ka viņš saslimis ar tuberkulozi. Viņš arī pārmeta darbiniekiem, ka tie nav pienācīgi rīkojušies, lai aizsargātu viņa dzīvību, nodrošinot plastiskās ķirurģijas procedūru, kas novērstu galvaskausa traumas sekas. Pērnā gada pārskatā minēta virkne līdzīgu piemēru.
Latvija cenšas pielāgot apstākļiem atbilstošu vidi, to pieprasa arī stingrās Eiropas Savienības prasības. Tiek paredzētas arī īpašas normas attiecībā uz ēdienu. Piemēram, pirms pāris gadiem Latviju pāršalca ziņa, ka Jelgavas cietumā kāds ieslodzītais tiesājas par to, ka viņam netiek nodrošināts veģetārs ēdiens.
Kā liecina Ieslodzījuma vietu pārvaldes apkopotā informācija, pērn vidējie izdevumi uz vienu ieslodzīto dienā bijuši 22,58 eiro, no tiem 1,20 eiro - izdevumi pārtikai. Šogad plānota lielāka summa - 22,84 eiro. Pērn kopumā cietumnieku uzturēšana valstij izmaksājusi vairāk nekā divus miljonus eiro. Rīgas Centrālcietumam vien tika tērēts teju 541 000 eiro, tur patlaban mitinās lielākais ieslodzīto skaits - 1251 persona. 396 000 eiro iztērējis Daugavgrīvas cietums, 235 000 - Valmieras cietums.