Skaistas ziedošas terases ir populāras Londonā, Berlīnē, un pēdējos gados arī daudzviet Latvijā gan lielāku, gan mazāku dārzu saimnieki tās cenšas iekopt pie mājas. Salīdzinot ar dārzu, terase ir daudz, daudz mazāka, tāpēc tā ir laba vieta augu izvēles eksperimentiem, bet vairs ne rudenī. Tagad jāparūpējas par tiem, kas šogad terasē zaļoja, ziedēja. Vispirms jāpadomā, kur šos augus varētu aiznest, - uz šķūni, verandu, lai tie gaida pavasari aizvējā, pajumtē. Ja uzkrīt agrs, biezs sniegs, tā jau būtu dabiska sega, un augi varbūt varētu palikt ārā. Cerams, sniegs nenokusīs un nebūs kailsalu... Kā rīkoties, lai augi nenosaltu, skaidro dendrologs Aivars Lasis, ainavu arhitekte Dace Lukševica un stādaudzētavas Rožlejas vadītājs Ainārs Buls.
Ļauj noziedēt
Pavasarī daudzi iznes ārā citrusus, dracēnas u. c. kociņus, bet rudenī tie atkal kļūst par telpaugiem - neaizmirstiet ienest iekšā. Tas pats jādara ar istabas puķēm, ko vēlams nest iekšā pakāpeniski - vispirms salnu naktī, bet pusdienlaikā atkal ārā, tad arī citās naktīs, un beidzot visas 24 stundas uz palodzes iekšā.
Uz iekšpalodzi pēdējais laiks pārcelties arī pelargonijām. Tās liek uz visvēsākās istabas palodzes, kur nav siltāks par 12-14 grādiem, un ļauj noziedēt. Tad dzinumus apgriež, atstājot kādu sprīdi garus. Vēsumā un gaismā, pa reizei aplejot, jāsagaida marts, aprīlis, kad izstīdzējušos zarus var vēlreiz apgriezt un maijā pēc salnām - atkal uz terasi, dārzu!
Ja terasē ziedēja tikai viengadīgās puķes, rudenī gaida pamatīgs augu aizvākšanas un trauku, seguma u. c. tīrīšanas darbs. Bet ziemcietes un krūmi aukstajā gadalaikā to drošības dēļ būs jāsedz vai jānes pagrabā, kur nav apkures ierīču. Ziemcietes jāapgriež. Aizmirst līdz pavasarim nevienu augu nevarēs, jo reizēm jāaplaista - pavisam izkalst nedrīkst.
Kur ārā ņemt siltumu?
Audzējot terasē ziemcietes un krūmus, ko nenesīs pagrabā, šķūnī, verandā, vajag lielākas kastes, podus nekā parastās plastmasas balkonkastes, puķupodus - lai ap saknēm vairāk augsnes. Tā būs siltāk, mazāks izsalšanas risks. Ja puķupods neliels, pirms sala to var ielikt lielākā traukā, starp tiem ieberot sausu kūdru, smilti vai sausas lapas, salmus. Arī virs substrāta uzber mizu vai citu pret aukstumu sargājošu mulču.
Tagad puķpodos, toveros augušos augus pārstādīt dārzā nav vēlams - nepaspēs līdz salam iesakņoties. Toties tos var ierakt dobē irdenā smiltī ar visu podu - būs saknēm siltāk.
Ja podi, kastes lielas un tāpēc grūti transportējamas uz ziemas mītni vai tādas nemaz nav, jāizlīdzas siltinot. Podu ietērpj daudz platākā gaisu caurlaidīgā maisā, kur ieber sausu kūdras kārtu un pārsedz, lai lietus, sniegs kūdru vēlāk nesamērcē. Augu sasedz ar agrotīklu, egļu zariem. Ja ziemā caur šo segumu zariem izvilks lampiņu virtenes, tās ieslēdzot, skats būs brīnišķīgs. Pavasarī pirms Lieldienām augu traukus var dekorēt ar krāsainajiem grimoņu zariem.
Siltā mājas pusē lielā podā, prāvā kastē var audzēt daudzus kokaugus, kas ziemā siltumu telpās nesaņems - podi jāsiltina ar koka līstīšu, zaru sētiņu, egļu zariem, agrotīkla vai maisauduma apliekamajiem. Tas var izdoties, bet var ziemā būt nikni kailsali, un augi aizies bojā. Tāpēc kokaugus terases traukos var paaudzēt dažus gadus, bet pēc tam pārstādīt brīvībā - dārzā.