Centra biroju misija esot «sniegt radošus juridiska rakstura pakalpojumus uzņēmumiem un privātpersonām, ļaujot samazināt izmaksas un uzlabot izaugsmes iespējas». Rast kontaktu ar anonīmajiem misijas īstenotājiem nav vieglākais uzdevums - zvanot pa norādīto mobilo telefonu jebkurā diennakts laikā sievietes balss vairākas valodās atvainojas, ka visi operatori šobrīd esot aizņemti, un sola ar mums sazināties tuvākajā laikā. E-pasts izrādās operatīvāks saziņas līdzeklis, jo atbildes uz jautājumu, vai 10 latu ir jāmaksā tikai par mēnesi, kad bērns iestājas skolā, saņemam aptuveni pusstundas laikā. «Maksa tiek ieturēta par katru mēnesi, kamēr bērns mācās skolā, kā arī bērns nevar būt deklarēts viens pats adresē (RD noteikumi) - tāpēc jābūt deklarētam arī vienam no vecākiem,» raksta kāds Edgars. Viņš paskaidro, ka par šo cenu var iegūt arī citus labumus - Rīgas pilsētas sociālos un piedzimšanas pabalstus, kuri gan jākārto pašam klientam. Norēķināšanās par pakalpojumu notiekot elektroniski, bet klātienē klientam jāierodas, lai parakstītu «deklarēšanās līgumu».
Uz jautājumu, vai pieteikties 1. klasei šobrīd nav jau par vēlu, Edgaram atbildes nav - jāzvana uz 49. vidusskolu. Tur savukārt mums atbild ar pretjautājumu: «Kāda ir jūsu adrese?» Kad nosaucam Centra biroju mājaslapā minēto Smilšu ielu, skolas lietvede atzīst, ka vairāk nav jēgas nemaz mēģināt, jo šī adrese neietilpst skolai piederīgajā Vidzemes priekšpilsētā, kurā deklarētajiem bērniem ir priekšroka. To necenšas noliegt arī Edgars: «49. vidusskola atrodas Vidzemes priekšpilsētā. Mēs Jums varam piedāvāt - Baznīcas, Stabu vai Kr. Valdemāra ielu šajā priekšpilsētā.»
«Es šeit īsti neredzu pakalpojumu, ko piedāvāt,» pārsteigts ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāvis Andrejs Rjabcevs. Viņš skaidro, ka deklarēšanos dzīvesvietā veic konkrētā persona, nevis uzņēmuma pārstāvis. Turklāt ikvienam ir iespēja interneta vietnē www.latvija.lv deklarēties jebkurā adresē, jo PMLP nepieprasa dokumentālu pamatojumu. Vaicāts par iespējamiem sodiem, A. Rjabcevs norāda, ka tos var attiecināt tikai uz deklarēto personu. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 190. panta 10. punkts paredz naudas sodu līdz 250 latiem par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu dzīvesvietas deklarēšanas iestādēm. Ar jautājumu par uzņēmuma atbildību viņš iesaka vērsties policijā. «Tas varētu būt vai nu Rīgas pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpums, vai MK noteikumu pārkāpums, bet no policijas puses uzreiz tā nevar pateikt, vai tur ir pārkāpums saistībā ar uzņēmējdarbību, tas nav dažu stundu jautājums,» tas ir viss, ko Dienai pauž Valsts policijas pārstāve Sintija Virse.
Būtību visbeidzot izskaidro Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Kārkliņš: «Acīmredzot tur ir kaut kāds patapinājuma līgums, ka [dzīvesvietu] var lietot vienu stundu mēnesī, un acīmredzot piešķir papildu tiesības deklarēties, un viss. Protams, ja skatāmies juridiski, tur reāli bērns un vecāki nedzīvo, deklarētā adrese ir fiktīva, bet, kamēr tas nav pierādīts, nevienam nav pamata nereģistrēt to bērnu. Acīmredzot firma noteikti zina, ka neviens neies uz tiesu to apstrīdēt, tāpēc piedāvā šādu darījumu.»